Ezras 7:1-10

Un pēc šiem notikumiem Persijas ķēniņa Artakserksa valdīšanas laikā Ezra, Serajas dēls, kas bija Asarjas dēls, tas Hilkijas dēls, tas Šaluma dēls, tas Cadoka dēls, tas Ahituba dēls, tas Amarjas dēls, tas Asarjas dēls, tas Merajota dēls, tas Zerahjas dēls, tas Usija dēls, tas Bukija dēls, tas Abišuas dēls, tas Pinehasa dēls, tas Ēleāzara dēls, tas augstā priestera Ārona dēls, - šis Ezra devās prom no Bābeles. Viņš bija izglītots rakstu mācītājs, mācīts Mozus bauslībā, ko Tas Kungs, Israēla Dievs, bija devis, un, tā kā Tā Kunga, viņa Dieva, roka bija pār viņu, tad ķēniņš deva viņam visu, ko viņš lūdza. Tā ķēniņa Artakserksa septītajā gadā uz Jeruzālemi kopā ar viņu devās arī kādi no Israēla bērniem un kādi no priesteriem un levītiem, dziedātāji un vārtu sargi un Tempļa kalpotāji. Un viņš nonāca Jeruzālemē piektajā mēnesī ķēniņa septītajā valdīšanas gadā. Tieši pirmā mēneša pirmajā dienā viņš bija nolicis aizceļošanu no Bābeles, un piektā mēneša pirmajā dienā viņš nonāca Jeruzālemē, jo pār viņu valdīja Dieva labā un žēlīgā roka. Ezra bija nodevis savu sirdi, lai meklētu Tā Kunga bauslību, lai izpildītu un lai mācītu Israēlā to, kas ir likums un tiesa.