Rutes 4:1-22

Un Boas gāja vārtos un tur apsēdās, un redzi, tuvinieks gāja garām, par kuru Boas bija runājis. Tad viņš sacīja: nāc, brāl, apsēdies še. Un tas nāca un apsēdās. Un viņš ņēma desmit vīrus no pilsētas vecajiem un sacīja: apsēžaties šeitan, un tie apsēdās. Tad viņš uz tuvinieku sacīja: tīruma gabalu, kas mūsu brālim Elimeleham piederēja, Naomija, kas no Moaba zemes atnākusi, grib pārdot. Un es apņēmos to tev sacīt, proti: pērc viņu iedzīvotāju un manu ļaužu vecaju priekšā. Ja tu to gribi pirkt, tad pērc, bet ja tu nepirksi, tad saki man, ka es to zinu, jo cita nav, kam nākas to pirkt, bez manis un tevis. Tad tas sacīja: es pirkšu. Un Boas sacīja: tai dienā kad tu tīrumu no Naomijas pērc, tad tev arī Ruti, Moabieti, nomirušā sievu, būs precēt, un celt nomirušā vārdu par viņa zemes daļu. Tad tuvinieks sacīja: es nevaru to priekš sevis pirkt, lai savu paša mantību nemaitāju; pērc tu, kas man nākas pirkt, jo es to nevaru atpirkt. Nu vecos laikos bija tiesa iekš Israēlā pie pirkšanas un pie izdošanas, apstiprināt ikkatru līgumu: vīrs novilka savu kurpi un to deva savam tuvākam, un tas bija par liecību Israēlā. Tad šis tuvinieks sacīja uz Boasu: pērc tu sev! Un novilka savu kurpi. Un Boas sacīja uz vecajiem un uz visiem ļaudīm: jūs šodien esat liecinieki, ka no Naomijas rokas visu esmu pircis, kas Elimeleham, un visu, kas Kiljonam un Mahlonam piederēja. Un arī Ruti, Moabieti, Mahlona sievu, es sev precēšu par sievu, un celšu nomirušā vārdu par viņa zemes daļu, ka nomirušā vārds netop izdeldēts no viņa brāļiem un no viņa pilsētas vārtiem, - jūs esat šodien liecinieki. Tad visi ļaudis, kas bija vārtos, līdz ar vecajiem sacīja: mēs esam liecinieki. Lai Tas Kungs šo sievu, kas nāk tavā namā, dara kā Rahēli un Leū, kas abas Israēla namu vairojušas, un lai tevi stiprina Efratā un tev dara slavu Bētlemē. Un tavs nams lai ir, kā Pereca nams, ko Tamāre Jūdam dzemdējusi, no dzimuma, ko Tas Kungs tev dos no šīs jaunās sievas. Tad Boas ņēma Ruti, un tā viņam bija par sievu, un viņš pie tās gāja, un Tas Kungs viņai deva, ka tā tapa grūta un dzemdēja dēlu. Tad sievas sacīja uz Naomiju: svētīts lai ir Tas Kungs, kas tev neliek trūkt tuvinieka šodien; un Viņa Vārds lai top slavēts Israēlā! Un tas tev būs par dvēseles atspirdzinātāju un par kopēju vecumā, jo tava vedekla, ko tu mīļo, viņu dzemdējusi, kas tev ir labāka, nekā septiņi dēli. Un Naomija ņēma bērniņu un lika to savā klēpī un bija viņa aukle. Un kaimiņienes viņam deva vārdu sacīdamas: Naomijai dēls dzimis, un tie nosauca viņa vārdu Obedu, šis ir Isajus Dāvida tēva, tēvs: Šie nu ir Pereca dzimumi: Perecs dzemdināja Hecronu, un Hecrons dzemdināja Ramu, un Rams dzemdināja Aminadabu, Un Aminadabs dzemdināja Nahšonu, un Nahšons dzemdināja Salmu, Un Salma dzemdināja Boasu, un Boas dzemdināja Obedu, Un Obeds dzemdināja Isaju, un Isajus dzemdināja Dāvidu.