Romiešiem 14:1-23

Pieņemiet to, kas ir vājš ticībā, viņa prātu nesajaukdami. Jo cits tic, ka visu var ēst, bet kas ir vājš, tas ēd dārza augļus. Kas ēd, tas lai nenicina to, kas neēd; un kas neēd, tas lai netiesā to, kas ēd; jo Dievs viņu ir pieņēmis. Kas tu tāds esi, ka tu cita kalpu tiesā? Viņš stāv, vai krīt savam paša Kungam; bet viņš taps pacelts, jo Dievs ir spēcīgs, viņu pacelt. Dažs cienī vienu dienu vairāk nekā otru, bet dažs visas dienas cienī vienādi; ikviens, lai pats savā prātā to piepilda parliecibā. Kas kādu dienu cienī, tas to cienī Tam Kungam; un kas dienu necienī, tas to necienī Tam Kungam. Kas ēd, tas ēd Tam Kungam, jo viņš pateicās Dievam; un kas neēd, tas neēd Tam Kungam, un pateicās Dievam. Jo neviens mūsu starpā nedzīvo sev pašam, un neviens nemirst sev pašam. Jo kad dzīvojam, tad dzīvojam Tam Kungam; kad mirstam, tad mirstam Tam Kungam. Tāpēc vai dzīvojam, vai mirstam, mēs piederam Tam Kungam. Jo tādēļ Kristus arī miris un augšāmcēlies un atkal dzīvs tapis, ka Tas būtu Kungs pār mirušiem un dzīviem. Bet tu, ko tu tiesā savu brāli? Jeb arī tu, ko tu nicini savu brāli? Jo mums visiem būs jāstājas Kristus soģa krēsla priekšā, Jo ir rakstīts: “Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Manā priekšā visi ceļi locīsies, un ikviena mēle apliecinās Dievu.” Tad nu ikviens no mums pats par sevi dos atbildēšanu Dievam. Tāpēc, lai mēs cits citu vairs netiesājam, bet tiesājiet jo vairāk to, ka neviens savam brālim neliek piedauzīties, nedz tam dod apgrēcību. Es zinu un esmu pārliecināts Kungā Jēzū, ka neviena lieta no sevis nav nešķīsta; bet tam vien, kas to par nešķīstu tur, tam tā ir nešķīsta. Bet ja tavs brālis ēdiena dēļ noskumst, tad tu vairs nestaigā pēc mīlestības. Nesamaitā ar savu ēdienu to, par ko Kristus ir miris. Tad nu lai jūsu labums netop zaimots, Jo Dieva valstība nav ēdiens un dzēriens, bet taisnība un miers un prieks Svētajā Garā. Jo kas šinīs lietās Kristum kalpo, tas ir Dievam patīkams un cilvēkiem pieņēmīgs. Tādēļ lai pēc tā dzenamies, kas der mieram un uztaisīšanai jūsu starpā. Neposti Dieva darbu ēdiena dēļ. Visas lietas gan ir šķīstas, bet tās ir nelabas cilvēkam, kas ēd un piedauzās. Labāk ir, gaļas neēst un vīna nedzert, nekā to darīt, pie kā tavs brālis piedauzās, jeb apgrēcinājās, jeb (ticībā) top vājš. Ja tev ir ticība, tad lai tā ir tev pašam Dieva priekšā. Svētīgs ir tas, kas sevi pašu netiesā tajā, ko viņš tur par labu. Bet kam ēdot prāts šaubās, tas ir pazudināts, jo tas nenāk no ticības; bet viss, kas nav no ticības, tas ir grēks.