Romiešiem 10:1-15

Brāļi, mana sirds vēlēšanās un Dieva lūgšana par Israēla bērniem ir, ka tie tiek pestīti. Jo es tiem liecību dodu, ka tie karsti dzenās pēc Dieva, bet bez saprašanas. Jo nepazīdami Dieva taisnību un meklēdami uzcelt savu pašu taisnību, tie Dieva taisnībai nav paklausījuši. Jo bauslības gals ir Kristus, par taisnību ikvienam, kas tic. Jo Mozus raksta par taisnību, kas nāk no bauslības: kurš cilvēks to dara, tas caur to dzīvos. Bet taisnība, kas no ticības, saka tā: nesaki savā sirdī, kas uzkāps debesīs? Proti Kristu novest zemē. Jeb: kas nokāps bezdibenī? Proti Kristu no miroņiem atvest. Bet ko tā saka? “Vārds ir tuvu pie tevis, tavā mutē un tavā sirdī”; šis ir ticības vārds, ko mēs sludinām. Jo, ja tu ar savu muti Jēzu apliecināsi par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu no miroņiem ir uzmodinājis, tad tu tiksi pestīts. Jo ar sirdi tic uz taisnību un ar muti apliecina pestīšanai. Jo raksts saka: neviens, kas uz Viņu tic, nepaliks kaunā. Jo nav starpības starp Jūdiem un Grieķiem, jo Tas pats ir visiem Kungs, bagāts pār visiem, kas Viņu piesauc. Jo ikviens, kas Tā Kunga vārdu piesauks, taps izglābts. Kā lai nu To piesauc, uz ko nav ticējuši? Bet kā lai tic, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird bez sludinātāja? Bet kā lai sludina, ja netop sūtīti? Itin kā ir rakstīts: “Cik jaukas ir kājas tiem, kas sludina miera evaņģēliju, kas nes priecīgu vēsti par labām lietām!”