Parādīšanas 1:1-20

Jēzus Kristus parādīšana, ko Dievs Viņam ir devis, rādīt Saviem kalpiem to, kam būs notikt drīzumā, un ko Viņš ir zināmu darījis caur Savu eņģeli sūtīdams Savam kalpam Jānim. Tas ir apliecinājis Dieva vārdu un Jēzus Kristus liecību un visu, ko viņš redzējis. Svētīgs ir tas, kas to lasa, un tie, kas dzird šās praviešu mācības vārdus un patur, kas te ir rakstīts; - jo laiks ir tuvu. Jānis septiņām Dieva draudzēm, kas ir Āzijā: žēlastība lai ir jums un miers no Tā, kas ir un kas bijis un kas nāk; un no septiņiem gariem, kas ir Viņa goda krēsla priekšā; Un no Jēzus Kristus, kas ir uzticīgais liecinieks, pirmdzimtais no mirušiem un valdītājs pār ķēniņiem virs zemes; Viņam, kas mūs ir mīlējis un mūs mazgājis no mūsu grēkiem ar Savām asinīm, Un mūs darījis par ķēniņiem un priesteriem Savam Dievam un Tēvam: Viņam, lai ir gods un vara mūžīgi mūžam! Āmen. Redzi, Viņš nāk ar padebešiem, un visas acis Viņu redzēs un tie, kas Viņu ir dūruši, un visas pasaules ciltis kauks Viņa priekšā. Tiešām, Āmen. Es esmu Alfa un Omega, Iesākums un Gals, saka Tas Kungs Dievs, kas ir un kas bijis un kas nāk, Visuvaldītājs. Es Jānis, jūsu brālis un biedrs bēdās, Jēzus Kristus valstībā un pacietībā, es biju uz salas, ko sauc par Patmosu, Dieva vārda dēļ un Jēzus Kristus liecības dēļ. Es biju garā Tā Kunga dienā un dzirdēju aiz manis stipru balsi kā bazūni, Sakām: Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais; un ko tu redzi, to raksti grāmatā un sūti draudzēm, kas ir Āzijā, uz Efesu un uz Smirnu un uz Pergamu un uz Tiatiru un uz Sardu un uz Filadelfiju un uz Laodiķeju. Un es apgriezos, balsi skatīties, kas ar mani runāja, un apgriezies es redzēju septiņus zelta lukturus, Un vidū starp septiņiem lukturiem vienu, līdzīgu Cilvēka Dēlam, apģērbtu ar gariem svārkiem un apjoztu ap krūtīm ar zelta jostu, Un Viņa galva un mati bija balti, tā kā balta vilna, tā kā sniegs, un Viņa acis bija tā kā uguns liesma; Un Viņa kājas bija varam līdzīgas, itin kā ceplī degošas, un Viņa balss tā kā lielu ūdeņu balss. Un Viņam bija labā rokā septiņas zvaigznes, un no Viņa mutes izgāja ass, abās pusēs griezīgs zobens, un Viņa vaigs spīdēja, kā saule spīd savā spēkā. Un kad es Viņu redzēju, tad es nokritu pie Viņa kājām tā kā miris; un Viņš man uzlika Savu labo roku sacīdams: nebīsties! Es esmu Pirmais un Pēdējais Un Dzīvais. Es biju nomiris un redzi, Es esmu dzīvs mūžīgi mūžam, Āmen. Un Man ir elles un nāves atslēgas. Raksti, ko tu esi redzējis, to, kas nu ir, un to, kas pēc šim notiks, Noslēpumu par septiņām zvaigznēm, ko tu esi redzējis Manā labā rokā, un septiņus zelta lukturus. Septiņas zvaigznes ir septiņu draudžu eņģeļi, un septiņi lukturi, ko tu esi redzējis, ir septiņas draudzes.