Dāvida dziesmas 57:1-4

Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: “nesamaitā”; kad tas no Saula bēga alā. Apžēlojies par mani, ak Dievs, apžēlojies par mani, jo uz Tevi cerē mana dvēsele, un apakš Tavu spārnu ēnas es gribu cerēt, kamēr nelaime būs pārgājusi. Es piesaukšu Dievu, Visaugstāko, Stipro Dievu, kas par mani visu izdarīs. Viņš sūta no debesīm un palīdz man, un apkauno manu aprijēju. (Sela.) Dievs sūta Savu žēlastību un patiesību. Mana dvēsele ir starp lauvām; es guļu starp cilvēku bērniem kā starp liesmām; viņu zobi ir šķēpi un bultas, un viņu mēle ass zobens.