Dāvida dziesmas 31:1-11

Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Uz tevi, Kungs, es paļaujos, nepamet mani kaunā mūžīgi, izglāb mani caur Tavu taisnību. Atgriez Savu ausi pie manis, steidzies mani izglābt, esi man par stipru patvērumu, par stipru pili man palīdzēt. Jo Tu esi mans akmens kalns un mana stiprā pils, un Tava Vārda dēļ ved un vadi mani. Izved mani no tīkla, ko tie man paslēpuši, jo Tu esi mans stiprums. Tavā rokā es pavēlu savu garu, Tu mani esi atpestījis, Kungs, Tu stiprais patiesības Dievs. Es ienīstu tos, kas dodas uz blēņu mācībām, bet es paļaujos uz To Kungu. Es priecāšos un līksmošos par Tavu žēlastību, ka Tu uzlūko manas bēdas, un vērā liec manu dvēseli bailēs, Un nenodod mani ienaidnieka rokā; Tu manām kājām liec stāvēt plašā vietā. Esi man žēlīgs, ak Kungs! Jo man ir bail, no skumības ir sarucis mans vaigs, mana dvēsele un mana miesa. Jo mana dzīvība ir nonīkusi caur noskumšanu un mani gadi caur nopūšanos, mans spēks caur manu noziegumu ir sakritis, un mani kauli ir sanīkuši. Caur visiem saviem pretiniekiem es esmu par kaunu tapis saviem kaimiņiem, un saviem pazīstamiem par biedēkli; kas mani uz ielām redz, tie bēg no manis.