Filipiešiem 3:1-14

Un vēl, mani brāļi, priecājaties iekš Tā Kunga. To pašu jums vienmēr rakstīt, man nav par apnikšanu, bet jums par stiprināšanu. Redziet suņus, redziet ļaunos strādniekus, redziet sagraizīšanu! Jo mēs esam apgraizīšana, mēs, kas Dievam kalpojam garā, un lielāmies Kristū Jēzū, un nepaļaujamies uz miesu. Jebšu man varētu būt arī paļaušanās uz miesu; ja citam kam šķiet, ka tas var paļauties uz miesu, es vairāk: Es esmu apgraizīts astotā dienā, no Israēla tautas, no Benjamina cilts, Ebrejs no Ebrejiem, pēc bauslības farizejs, Pēc karstuma draudzes vajātājs, taisnībā, kas ir no bauslības, bezvainīgs. Bet kas man bija par mantu, to es Kristus dēļ esmu turējis par skādi. Jo patiesi es arī visu turu par skādi pret Kristus Jēzus, mana Kunga, atzīšanas augsto mantu; tādēļ es visu esmu pametis, un to turu par mēsliem, lai es Kristu mantoju, Un Viņā topu atrasts, ka man nav sava taisnība, tā, kas ir no bauslības, bet tā, kas ir caur Kristus ticību, proti taisnība, kas ir no Dieva caur ticību; Lai es atzīstu Viņu un Viņa augšāmcelšanās spēku un līdz ciešanu ar Viņu un Viņam līdzīgs topu nāvē, Arī es jel varētu nākt pie augšāmcelšanās no miroņiem. Ne tā kā es to jau būtu dabūjis, vai jau būtu pilnīgs; bet es dzenos pēc tā, lai es to arī varētu satvert, tā kā arī es esmu satverts no Kristus Jēzus. Brāļi, man nešķiet, ka to jau esmu satvēris; bet es daru vienu lietu, aizmirsdams to, kas aiz manis, es stiepjos uz to, kas priekšā, Es dzenos uz mērķi, pēc goda maksas, uz ko Dievs debesīs aicina Kristū Jēzū.