4. Mozus 14:1-20

Tad visa draudze cēlās un pacēla savu balsi, un ļaudis raudāja to nakti. Un visi Israēla bērni kurnēja pret Mozu un pret Āronu, un visa draudze uz tiem sacīja: kaut Ēģiptes zemē būtu nomiruši, jeb kaut šinī tuksnesī būtu nomiruši! Un kāpēc Tas Kungs mūs ved uz šo zemi, ka mums būs krist caur zobenu, mūsu sievām un mūsu bērniņiem būs palikt par laupījumu? Vai mums nebūtu labāk, griezties atpakaļ uz Ēģiptes zemi? Un tie sacīja viens uz otru: celsim sev virsnieku un griezīsimies atpakaļ uz Ēģiptes zemi. Tad Mozus un Ārons nokrita uz savu vaigu visa Israēla bērnu draudzes pulka priekšā. Un Jozuas, Nuna dēls, un Kālebs, Jefunna dēls, no zemes izlūkiem, saplēsa savas drēbes. Un tie runāja uz visu Israēla bērnu draudzi un sacīja: zeme, ko esam pārstaigājuši izlūkot, ir ļoti varen laba zeme. Ja Tam Kungam ir labs prāts pie mums, tad Viņš mūs novedīs uz šo zemi un mums to dos, zemi, kur piens un medus tek. Tikai nesaceļaties pret To Kungu un nebīstaties no tās zemes ļaudīm; tie mums būs kā maizes kumoss. Viņu patvērums no tiem ir atstājies, un Tas Kungs ir ar mums; nebīstaties no tiem! Tad visa draudze sacīja, ka tie akmeņiem jānomētā. Bet Tā Kunga godība parādījās saiešanas teltī visu Israēla bērnu priekšā. Un Tas Kungs runāja uz Mozu: cik ilgi šie ļaudis Mani kaitinās? Un cik ilgi tie negrib Man ticēt, pie visām zīmēm, ko Es viņu vidū esmu darījis? Es tos sitīšu ar mēri un tos izdeldēšu, un tevi darīšu par lielāku un stiprāku tautu, nekā viņi. Bet Mozus sacīja uz To Kungu: taču ēģiptieši dzirdējuši, ka Tu caur Savu spēku šos ļaudis no viņiem esi izvedis, Un sacījuši šās zemes iedzīvotājiem; tie dzirdējuši, ka Tu, ak Kungs, esi starp šiem ļaudīm, ka Tu, Kungs, acīm esi redzams, ka Tavs padebesis pār tiem stāv, un Tu viņu priekšā ej padebeša stabā dienu un uguns stabā nakti; Ja Tu nu šos ļaudis nokautu tā kā vienu vienīgu vīru, - tad pagāni, kas Tavu slavu dzirdējuši, tiešām runātu un sacītu: Tāpēc ka Tas Kungs šos ļaudis nevarēja ievest tai zemē, ko Viņš tiem bija zvērējis, Viņš tos ir nokāvis tuksnesī. Nu tad, lai Tā Kunga spēks paaugstinājās, kā Tu esi runājis un sacījis: Tas Kungs ir pacietīgs un no lielas žēlastības, piedodams noziegumus un pārkāpumus, bet Viņš arī nepamet nesodītus, piemeklēdams tēvu grēkus pie bērniem līdz trešam un ceturtam augumam. Piedod jel šo ļaužu noziegumu pēc Savas lielās žēlastības un tā kā Tu šiem ļaudīm esi piedevis no Ēģiptes zemes līdz šim. Un Tas Kungs sacīja: esmu piedevis pēc tava vārda.