Nehemijas 8:1-12

Kad nu septītais mēnesis atnāca, un Israēla bērni bija savās pilsētās, tad visi ļaudis sapulcinājās kā viens vienīgs vīrs laukā Ūdens vārtu priekšā un sacīja uz Ezru, rakstu mācītāju, lai tas atnes Mozus bauslības grāmatu, ko Tas Kungs Israēlim bija pavēlējis. Un priesteris Ezra atnesa bauslību draudzes priekšā, vīriem un sievām un visiem, kas to varēja saprast, pirmā dienā septītā mēnesī. Un lasīja no tās uz lauka Ūdens vārtu priekšā no pašas gaismas līdz pusdienai vīru un sievu priekšā, kas tik saprata, un visu ļaužu ausis (griezās) uz bauslības grāmatu. Un Ezra, rakstu mācītājs, stāvēja uz augsta koka krēsla, ko tie šim nolūkam bija uztaisījuši, un viņam sānis stāvēja Matitija un Šemus un Anaja un Ūrija un Hilķija un Maāseja viņam pa labo roku, un viņam pa kreiso roku Pedaja un Mišaēls un Malhija un Hašums un Hašbadanus, Zaharija, Mešulams. Un Ezra atdarīja grāmatu visu ļaužu acu priekšā, jo viņš stāvēja augstāk nekā visi ļaudis, un kad viņš to atdarīja, tad visi ļaudis uzcēlās. Un Ezra teica To Kungu, Lielo Dievu, un visi ļaudis atbildēja: Āmen, Āmen! Savas rokas paceldami, un locījās un metās uz savu vaigu zemē Tā Kunga priekšā. Un Ješua un Banus un Šerebija, Jamins, Akubs, Šabetajus, Hodija, Maāseja, Kelitus, Azarija, Jozabads, Hanans, Pelaja un tie Levīti izskaidroja ļaudīm bauslību, un ļaudis stāvēja savā vietā. Un tie lasīja no Dieva bauslības grāmatas tulkodami un izskaidrodami, ka lasot to varēja saprast. Tad Nehemija, zemes soģis, un priesteris Ezra, rakstu mācītājs, un Levīti, kas ļaudis mācīja, sacīja uz visiem ļaudīm: šī diena Tam Kungam, jūsu Dievam, ir svēta, neesiet noskumuši un neraudat. Jo visi ļaudis raudāja, kad tie dzirdēja bauslības vārdus. Tad viņš uz tiem sacīja: Ejat, ēdiet treknu un dzeriet saldu, un sūtiet daļas tam, kam nekā nav sataisīts. Jo šī diena mūsu Kungam ir svēta. Tad nu neesiet noskumuši, jo prieks pie Tā Kunga ir jūsu stiprums. Un Levīti apklusināja visus ļaudis sacīdami: esiet klusu; jo šī diena ir svēta, tāpēc neesiet noskumuši. Tad visi ļaudis gāja ēst un dzert un daļas sūtīt un lielu prieku darīt; jo tie vārdus bija sapratuši, kas tiem bija sacīti.