Marka ev. 9:2-13

Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma līdz Pēteri un Jēkabu un Jāni un tos veda savrup uz vienu augstu kalnu. Un Viņš tapa apskaidrots viņu priekšā. Un Viņa drēbes tapa spožas un ļoti baltas tā kā sniegs, ka neviens balinātājs virs zemes tā nevar balināt. Un tiem Elija ar Mozu parādījās un runāja ar Jēzu. Un Pēteris atbildēja un uz Jēzu sacīja: “Rabbi, šeit mums labi; taisīsim trīs būdas, vienu Tev un vienu Mozum un vienu Elijam.” Jo tas nezināja, ko tas runāja; jo tie bija pārbijušies. Un viens padebesis nāca, tos apēnodams; un balss nāca no padebeša sacīdama: “Šis ir Mans mīļais Dēls, klausiet Viņu.” Un tūdaļ tie skatījās visapkārt un nevienu vairs pie sevis neredzēja, bet Jēzu vien. Un noejot no kalna, Viņš tiem piekodināja, ka tie nevienam nesacītu, ko tie redzējuši, pirms Cilvēka Dēls no miroņiem nebūs augšācēlies. Un tie to vārdu paturēja savā prātā un apspriezdami savā starpā, kas tas esot: no miroņiem augšāmcelties? Un tie Viņam jautāja sacīdami: “Kā tad rakstu mācītāji saka, ka Elijam jānāk pirmajam?” Bet Viņš atbildēdams uz tiem sacīja: “Patiesi, Elija nāk pirmais un visu atjaunos; Un kā ir rakstīts par Cilvēka Dēlu, ka Tam daudz jācieš un jātop nicinātam? Bet Es jums saku: ka Elija arī ir nācis, bet tie tam ir darījuši, ko gribēdami, tā kā par to ir rakstīts.”