YouVersion logotips
Meklēt ikonu

Marka ev. 7:14-37

Marka ev. 7:14-37 LG8

Un ļaudis atkal pieaicinājis, Viņš uz tiem sacīja: “Klausiet Mani visi un saprotiet. Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes iekš tā ieiet, bet kas no tā iziet, tas cilvēku apgāna. Kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.” Un kad Viņš no ļaudīm nogāja namā, Viņa mācekļi vaicāja pēc šās līdzības. Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai arī jūs esat tādas nesaprašas? Vai jūs nesaprotat, ka tas, kas no ārpuses cilvēkā ieiet, viņu nevar apgānīt? Jo tas neiet viņa sirdī, bet vēderā un tiek izvadīts, tādejādi attīrot visus ēdienus.” Bet Viņš sacīja: “Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet niknas domas, laulības pārkāpšanas, maucības, slepkavības, Zādzības, mantkārība, blēdības, viltība, nešķīstība, skauģa acs, Dieva zaimošana, lepnība, bezprātība. Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku.” Un no turienes cēlies, Viņš nogāja uz Tirus un Sidonas robežām. Un kādā namā iegājis, Viņš gribēja, ka neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt paslēpts. Jo viena sieva, kuras meitiņai bija nešķīsts gars, par Viņu dzirdējusi, nāca un nometās pie Viņa kājām. Bet tā bija Grieķu sieva, no dzimuma Siro-Feniķiete, un Viņu lūdza, lai velnu izdzītu no viņas meitas. Bet Jēzus uz to sacīja: “Lai vispirms bērni top paēdināti, jo neklājās bērniem maizi atņemt un sunīšiem mest priekšā.” Un viņa atbildēja un uz To sacīja: “Tā gan ir, Kungs, bet tomēr sunīši ēd apakš galda no bērnu druskām.” Un Viņš uz to sacīja: “Šī vārda dēļ ej; velns ir izbēdzis no tavas meitas.” Un nogājusi savās mājās, viņa atrada meitiņu uz gultas guļam, un ka velns bija izbēdzis. Un atkal izgājis no Tirus un Sidonas robežām, Viņš caur Dekapoles robežām nonāca pie Galilejas jūras. Un pie Viņa atveda vienu, kas bija kurlmēms, un Viņu lūdza, ka tam uzliktu roku. Un Viņš to ņēma no ļaudīm savrup pie malas un lika Savus pirkstus viņa ausīs un izspļāvis aizskāra viņa mēli; Un skatījās uz debesīm, nopūtās un sacīja uz to: “Efata,” tas ir: “Atveries!” Un tūdaļ viņa ausis atvērās, un viņa mēles saite tapa svabada, un viņš runāja pareizi. Un Viņš tiem aizliedza, lai nevienam to nesaka; bet jo vairāk Viņš aizliedza, jo vairāk tie to sludināja, Un brīnījās ļoti par to un sacīja: “Viņš visas lietas ir labi darījis; Viņš kurlus dara dzirdošus un mēmus runājošus.”