Marka ev. 4:3-20

“Klausieties: redzi, sējējs izgāja sēt. Un notikās, sējot kāda sēkla krita ceļmalā, un putni apakš debess nāca un to apēda. Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un uzdīga tūdaļ, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes. Bet kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka nebija saknes. Un kāda sēkla krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. Un cita sēkla krita uz labu zemi un nesa augļus, kas augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmit kārtīgi un cita simtkārtīgi.” Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.” Un kad Viņš viens pats bija, tad tie, kas līdz ar tiem divpadsmit pie Viņa bija, Viņu vaicāja šās līdzības dēļ Un Viņš uz tiem sacīja: “Jums ir dots, zināt Dieva valstības noslēpumu; bet tiem, kas ārā, viss tas notiek caur līdzībām, Ka tie redzot redz un nenomana, un dzirdot dzird un nesaprot; ka tie neatgriežas, un grēki tiem netop piedoti.” Un Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs šo līdzību nesaprotat? Kā tad jūs sapratīsiet visas tās citas līdzības? Sējējs sēj Vārdu. Bet šie ir tie, kas ceļmalā, kur Vārds top sēts, un kad tie to ir dzirdējuši, tad tūdaļ sātans nāk un Vārdu noņem, kas viņu sirdīs ir sēts. Un tāpat tie, kas uz akmenāju sēti, ir tie, kas Vārdu dzirdējuši, tūdaļ to uzņem ar prieku. Bet tiem nav saknes iekš sevis, bet tik kādu laiku tie ir ticīgi. Kad bēdas un vajāšana uziet Vārda dēļ, tad viņi tūdaļ ņem apgrēcību. Un kas starp ērkšķiem sēti, ir tie, kas Vārdu dzird, Un šīs pasaules rūpes un bagātības viltība un citas kārības iemetās un noslāpē Vārdu un tas paliek neauglīgs. Un kas uz labo zemi sēti, ir tie, kas Vārdu dzird un pieņem un augļus nes, cits trīsdesmitkārtīgi, cits sešdesmitkārtīgi, cits simtkārtīgi.”