Marka ev. 4:26-32

Un Viņš sacīja: “Dieva valstība ir tāpat, kā kāds cilvēks sēklu met zemē. Un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana. Jo zeme pati no sevis nes augļus, vispirms stiebru, tad vārpu, tad pilngraudu vārpā. Un kad augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ sirpi sūta, jo pļaujamais laiks ir klāt.” Un Viņš sacīja: “Kam mēs Dieva valstību pielīdzināsim? Jeb caur kādu līdzību mēs to attēlosim? Itin kā sinepju graudiņš, kas zemē sēts, mazākais no visām sēklām virs zemes. Un kad tas ir sēts, tad tas augtin aug un top lielāks pār visiem stādiem un dabū lielus zarus, tā ka putni apakš debess viņa pavēnī var ligzdas taisīt.”