Marka ev. 3:22-35

Un rakstu mācītāji, kas no Jeruzālemes bija nākuši, sacīja: “Viņam ir Belcebuls, un caur velnu virsnieku Viņš velnus izdzen.” Un tos pieaicinājis, Viņš tiem sacīja caur līdzībām: “Kā var sātans sātanu izdzīt? Un ja kāda valsts savā starpā top ienaidā, tad tāda valsts nevar pastāvēt. Un ja kāds nams pret sevi pašu nemierā, tad tāds nams nevar pastāvēt. Ja nu sātans ceļas pret sevi un pats nīstās, tad viņš nevar pastāvēt, bet viņa gals ir klāt. Bet neviens nevar stiprā vīranamā ieiet un viņa rīkus laupīt, ja tas vispirms stipro vīru nesaista un tad viņa namu laupa. Patiesi, Es jums saku: visi grēki cilvēku bērniem top piedoti, arī pat Dieva zaimošanas, ar ko tie Dievu zaimo; Bet kas Svēto Garu zaimo, tas nemūžam nedabū piedošanu, bet ir sodāms caur mūžīgu sodību.” Jo tie sacīja: “Viņam ir nešķīsts gars.” Tad Viņa māte un Viņa brāļi nāca un ārā stāvēdami pie Viņa sūtīja un Viņu sauca. Un ļaudis sēdēja ap Viņu un uz Viņu sacīja: “Redzi, Tava māte un Tavi brāļi ārā Tevi meklē.” Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: “Kas ir Mana māte un Mani brāļi?” Un Viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap Viņu sēdēja, un sacīja: “Redzi, Mana māte un Mani brāļi. Jo, kas Dieva prātu dara, tas ir Mans brālis un Mana māsa un Mana māte.”