Un pēc divām dienām bija Pashā un Neraudzētās maizes svētki. Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā tie Jēzu ar viltu saņemtu un nokautu. Bet tie sacīja: “Tik ne svētkos, lai dumpis neceļas starp ļaudīm.” Un kad Viņš bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa namā un pie galda sēdēja, tad viena sieva nāca; tai bija akmens trauciņš ar ļoti dārgu un tīru nardes eļļu, un, trauciņu salauzusi, tā to lēja uz Viņa galvu. Un tur bija kādi, kas pie sevis apskaitās un sacīja: “Ka labad šī eļļas izšķērdēšana notikusi? Jo šo eļļu varēja pārdot dārgāk nekā par trīssimt denārijiem un izdalīt nabagiem;” un tie kurnēja par to. Bet Jēzus sacīja: “Liekat to mierā. Ko jūs tai raizes darāt? Tā labu darbu pie Manis darījusi. Jo nabagi ir arvien pie jums, un kad gribat, jūs tiem varat labu darīt; bet Es neesmu arvien pie jums. Šī ir darījusi, ko spējusi; tā jau iepriekš Manu miesu ir svaidījusi uz bērēm. Patiesi, Es jums saku: kur vien šis evaņģēlijs kļūs sludināts pa visu pasauli, tur arī to teiks, ko šī darījusi, viņai par piemiņu.” Un Jūdas Iskariots, viens no tiem divpadsmit, nogāja pie augstiem priesteriem, ka Viņu tiem nodotu. Un tie to dzirdējuši priecājās un solīja tam dot naudu; un tas meklēja, kā tas Viņu izdevīgā laikā nodotu. Bet pirmā neraudzētās maizes dienā, kad Pashā jēru nokāva, Viņa mācekļi uz Viņu sacīja: “Kur Tu gribi, lai mēs noejam un sataisām, ka Tu Pashā jēru vari ēst?” Un Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem un uz tiem sacīja: “Noejat uz pilsētu. Un jūs sastaps viens cilvēks, ūdens krūzi nesdams. Seko tam. Un kur viņš ieiet, tur teiciet saimniekam: Mācītājs saka: kur ir vieta Man, kur ar Saviem mācekļiem varu ēst Pashā jēru? Un viņš jums rādīs lielu, ar deķiem izklātu gatavu istabu. Turpat sataisiet to mums.” Un Viņa mācekļi izgāja un nāca pilsētā un atrada tā, kā Viņš tiem bija sacījis: un sataisīja Pashā jēru. Un kad vakars metās, tad Viņš nāca ar tiem divpadsmit. Un tiem pie galda sēžot un ēdot, Jēzus sacīja: “Patiesi, Es jums saku: viens no jums, kas ar Mani ēd, Mani nodos.” Un tie iesāka noskumt un cits pēc cita uz Viņu sacīt: “Vai es tas esmu?” Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Viens no tiem divpadsmit, kas ar Mani mērc bļodā. Cilvēka Dēls gan aiziet tā, kā par Viņu ir rakstīts. Bet bēdas tam cilvēkam, caur ko Cilvēka Dēls top nodots. Šim cilvēkam būtu labāk, ka nemaz nebūtu dzimis.” Un tiem ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja to, pārlauza un tiem to deva un sacīja: “Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa.” Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un tiem to deva. Un tie visi dzēra no tā. Un Viņš uz tiem sacīja: “Šīs ir Manas asinis, jaunās derības asinis, kas par daudziem top izlietas. Patiesi, Es jums saku, ka Es vairs nedzeršu no vīna koka augļiem līdz dienai, kad Es to no jauna dzeršu Dieva valstībā.”
Bībeles lietotne
Bible App for Kids
