Marka ev. 12:1-27

Un Viņš iesāka runāt uz tiem caur līdzībām: “Viens cilvēks stādīja vīna kalnu un to aplika ar sētu un raka vīna spaidu un uztaisīja torni un to izdeva dārzniekiem un nogāja citur. Un, kad laiks bija, tad viņš sūtīja pie dārzniekiem vienu kalpu, ka tas no dārzniekiem saņemtu no vīna kalna augļiem. Bet tie to ņēma un sita un sūtīja tukšā atpakaļ. Un viņš sūtīja atkal pie tiem citu kalpu; un šo tie nomētāja ar akmeņiem un tam galvu sadauzīja un apsmietu aizsūtīja projām. Un viņš sūtīja atkal citu. Un šo tie nokāva. Un vēl daudz citus; un no tiem tie citus sita un citus nokāva. Un viņam bija vēl viens vienīgs dēls, ko viņš mīlēja, arī to viņš beidzot pie tiem sūtīja un sacīja: “Taču tie kaunēsies no mana dēla.” Bet dārznieki sacīja cits uz citu: “Šis ir mantinieks! Nāciet, nokausim to, tad mums būs mantojums.” Un tie to ņēma, nokāva un izmeta no vīna kalna ārā. Ko nu vīna kalna kungs darīs? Viņš nāks un nomaitās dārzniekus un izdos vīna kalnu citiem. Vai jūs šo rakstu neesat lasījuši: “Akmens, ko nama taisītāji atmetuši, tas ir palicis par stūra akmeni; No Tā Kunga tas noticis un ir brīnums mūsu acīs?”” Un tie meklēja Viņu rokā dabūt un bijās no ļaudīm, jo tie nomanīja, ka Viņš uz tiem šo līdzību bija sacījis, un Viņu atstājuši tie aizgāja. Un tie sūtīja pie Viņa kādus no farizejiem un Hēroda sulaiņiem, ka tie Viņu savaldzinātu Viņa valodā. Un tie nāca un uz Viņu sacīja: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs un nevienam neizdabā, jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu, bet māci Dieva ceļu patiesi: vai ir brīv ķeizaram nodevas dot, vai nē? Vai dosim, vai nedosim?” Bet viņu viltību zinādams, Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani kārdināt? Atnesiet Man denāriju, lai Es to redzu.” Un tie atnesa. Tad Viņš uz tiem sacīja: “Kam ir šī zīme un virsraksts?” Bet tie uz Viņu sacīja: “Ķeizara.” Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” Un tie izbrīnījās par Viņu. Un saduceji, kas saka augšāmcelšanos neesam, nāca pie Viņa un Viņu jautāja un sacīja: “Mācītāj, Mozus mums ir rakstījis: ja kam brālis mirst, kas sievu pamet bez bērniem, tad viņa brālim būs to sievu apņemt un savam brālim celt dzimumu. Tad nu bija septiņi brāļi. Un pirmais apņēma sievu un mirdams nepameta dzimumu. Un otrais viņu apņēma un nomira un tas arīdzan nepameta dzimumu. Un tāpat trešais. Un visi septiņi to apņēma un bērnus nepameta. Beidzot pēc visiem arī sieva nomira. Tad nu pie augšāmcelšanās, kad tie augšāmcelsies, kuram tā sieva būs? Jo visiem septiņiem tā bijusi par sievu.” Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Vai jūs nemaldāties, tādēļ ka jūs rakstus neprotat, nedz Dieva spēku? Jo kad tie no miroņiem augšāmcelsies, tad tie nedz precēs, nedz taps precēti, bet tie būs itin kā eņģeļi, kas debesīs. Bet par mirušiem, ka tie taps uzmodināti, vai jūs Mozus grāmatā neesat lasījuši, kā Dievs pie (ērkšķu) krūma uz to runājis sacīdams: Es esmu Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs? Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs! Tad nu jūs briesmīgi maldāties.”