Marka ev. 10:17-25

Un kad Viņš bija izgājis uz ceļu, tad viens pieskrēja un ceļos nometies Viņu lūdza: “Labais Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgu dzīvošanu?” Bet Jēzus uz to sacīja: “Kāpēc tu Mani sauci par labu? Neviens nav labs, ka vienīgi Dievs. Tu baušļus zini: tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs nokaut; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; tev nebūs nevienam neko atraut; godā savu tēvu un māti.” Bet tas atbildēja un uz Viņu sacīja: “Mācītāj, šo visu es esmu darījis no savas jaunības.” Bet Jēzus, viņu uzlūkodams, viņu iemīlēja un sacīja viņam: “Vienas lietas tev trūkst, ej un pārdod visu, kas tev ir, un dod nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un nāc, seko Man, krustu uz sevi ņēmis.” Bet par to vārdu noskumis, tas aizgāja bēdīgs, jo tam bija daudz mantas. Un Jēzus skatījās apkārt un sacīja uz Saviem mācekļiem: “Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā!” Un mācekļi iztrūcinājās par Viņa vārdiem. Bet Jēzus atkal atbildēja un uz tiem sacīja: “Bērni, cik grūti ir, Dieva valstībā ieiet tiem, kas uz bagātību liek savu cerību. Vieglāk ir kamielim ieiet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.”