Marka ev. 10:1-31

Un no turienes cēlies Viņš nāca uz Jūdu zemes robežām, gar Jordānes otru pusi; un ļaudis nāca atkal kopā pie Viņa, un Viņš tā, kā ieradis, tos atkal mācīja. Un farizeji piegāja un Viņam jautāja, Viņu kārdinādami: “Vai vīram brīv no savas sievas šķirties?” Bet Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Ko Mozus jums ir pavēlējis?” Bet tie sacīja: “Mozus vaļu devis, šķiršanās grāmatu rakstīt un šķirties.” Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Jūsu sirds cietības dēļ viņš jums šo bausli rakstījis. Bet no pasaules iesākuma Dievs viņus radījis vīru un sievu. Tādēļ cilvēks atstās savu tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas, Un tie divi būs viena miesa. Tātad viņi vairs nav divi, bet viena miesa. Tāpēc, ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” Un mājās Viņa mācekļi To atkal jautāja par to pašu lietu. Un Viņš uz tiem sacīja: “Ja kas no savas sievas šķiras un apprec citu, tas laulību pārkāpj pret viņu. Un ja sieva no sava vīra šķiras un ar citu apprecas, tā laulību pārkāpj.” Un tie bērniņus nesa pie Jēzus, ka Viņš tos aizskartu. Bet mācekļi tos aprāja, kas tos atnesa. Bet kad Jēzus to redzēja, tad Viņš apskaitās un uz tiem sacīja: “Laidiet bērniņus pie Manis un neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība. Patiesi, Es jums saku, ja kas Dieva valstību nedabū kā bērniņš, tas nenāks tur iekšā.” Un Viņš tos apkampa, rokas tiem uzlika un tos svētīja. Un kad Viņš bija izgājis uz ceļu, tad viens pieskrēja un ceļos nometies Viņu lūdza: “Labais Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgu dzīvošanu?” Bet Jēzus uz to sacīja: “Kāpēc tu Mani sauci par labu? Neviens nav labs, ka vienīgi Dievs. Tu baušļus zini: tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs nokaut; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; tev nebūs nevienam neko atraut; godā savu tēvu un māti.” Bet tas atbildēja un uz Viņu sacīja: “Mācītāj, šo visu es esmu darījis no savas jaunības.” Bet Jēzus, viņu uzlūkodams, viņu iemīlēja un sacīja viņam: “Vienas lietas tev trūkst, ej un pārdod visu, kas tev ir, un dod nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un nāc, seko Man, krustu uz sevi ņēmis.” Bet par to vārdu noskumis, tas aizgāja bēdīgs, jo tam bija daudz mantas. Un Jēzus skatījās apkārt un sacīja uz Saviem mācekļiem: “Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā!” Un mācekļi iztrūcinājās par Viņa vārdiem. Bet Jēzus atkal atbildēja un uz tiem sacīja: “Bērni, cik grūti ir, Dieva valstībā ieiet tiem, kas uz bagātību liek savu cerību. Vieglāk ir kamielim ieiet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.” Bet tie vēl vairāk pārbijās un sacīja savā starpā: “Kas tad var tapt glābts?” Bet Jēzus tos uzlūkoja un sacīja: “Cilvēkiem tas neiespējams, bet ne Dievam, jo Dievam visas lietas iespējamas.” Un Pēteris iesāka uz Viņu sacīt: “Redzi, mēs visu esam atstājuši un Tev sekojuši.” Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Patiesi, Es jums saku: neviens nav, kas atstājis namu vai brāļus vai māsas vai tēvu vai māti vai sievu vai bērnus vai tīrumus Manis un evaņģēlija dēļ, Kas nedabūs simtkārtīgi jau šinī laikā namus un brāļus un māsas un mātes un bērnus un tīrumus starp vajāšanām, - un nākošā laikā mūžīgu dzīvošanu. Bet daudzi, kas pirmie būs pēdējie un pēdējie būs pirmie.”