Mateja ev. 5:1-14

Bet kad Viņš ļaudis redzēja, tad Viņš uzkāpa uz kalnu un apsēdās, un Viņa mācekļi nāca pie Viņa. Un Savu muti atdarījis, Viņš tos mācīja un sacīja: “Svētīgi tie, kas garā nabagi, jo Debesu valstība viņiem pieder. Svētīgi tie, kam ir bēdas, jo tie taps iepriecināti. Svētīgi lēnprātīgie, jo tie to zemi iemantos. Svētīgi tie, kas izsalkuši un kam slāpst pēc taisnības, jo tie taps piepildīti. Svētīgi sirdsžēlīgie, jo tie žēlastību dabūs. Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. Svētīgi tie, kas mieru tur, jo tie taps saukti Dieva bērni. Svētīgi tie, kas taisnības dēļ vajāti, jo Debesu valstība viņiem pieder. Svētīgi jūs esat, ja Manis dēļ jūs lamā un vajā un visu ļaunu par jums runā, melodami. Esat priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs; jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bijuši. Jūs esat zemes sāls; ja nu sāls nelietīga, ar ko tad to sālīs? Tā neder vairs nekam, bet tikai ārā metama un no ļaudīm saminama. Jūs esat pasaules gaisma; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.

Bezmaksas lasīšanas plāni un pārdomas par tēmu Mateja ev. 5:1-14