Mateja ev. 28:1-10

Bet pēc svētās dienas, pirmai nedēļas dienai austot, Marija Magdalēna un otra Marija nāca, kapu apraudzīt. Un redzi, liela zemestrīce notika, jo Tā Kunga eņģelis, no debesīm nonācis, piegāja un akmeni novēla no durvīm un uzsēdās virsū. Un viņa ģīmis bija kā zibens, un drēbe tik balta kā sniegs. Bet sargi no lielām izbailēm drebēja un palika tā kā miruši. Bet eņģelis uzrunāja un uz sievām sacīja: “Nebīstaties, jo es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto. Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies, tā kā Viņš ir sacījis. Nāciet šurp, raugāt to vietu, kur Tas Kungs gulējis. Un ejat steigšus un sakāt Viņa mācekļiem, ka Viņš no miroņiem ir augšāmcēlies; un redzi, Viņš noies jūsu priekšā uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsiet. Redzi, es jums to esmu sacījis.” Un tās izgāja ātri no kapa ārā ar bijāšanu un lielu prieku, un tecēja, Viņa mācekļiem to stāstīt. Bet kad tās gāja, Viņa mācekļiem vēsti nest, redzi, tad Jēzus tās sastapa un sacīja: “Esiet sveicinātas!” Bet tās piegāja pie Viņa, apkampa Viņa kājas un krita Viņa priekšā pie zemes. Tad Jēzus uz tām saka: “Nebīstaties! Ejat, stāstiet to Maniem brāļiem, lai tie noiet uz Galileju, un tur tie Mani redzēs.”