Tanī pašā stundā Jēzus sacīja uz ļaužu pulku: “Kā pie slepkavas jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām, Mani gūstīt. Ikdienas Es pie jums esmu sēdējis un mācījis Dieva namā, un jūs Mani neesat gūstījuši. Bet viss tas noticis, ka praviešu raksti piepildītos.” Tad visi mācekļi Viņu atstāja un bēga. Bet tie Jēzu saņēma un To noveda pie augstā priestera Kajafas, kur rakstu mācītāji un vecaji bija sapulcējušies. Bet Pēteris no tālienes Viņam sekoja līdz augstā priestera namam, un iegājis tas apsēdās pie sulaiņiem, lai redzētu, kā viss beigsies. Bet augstie priesteri un vecaji un visa augstā tiesa meklēja viltīgu liecību pret Jēzu, ka Viņu varētu nokaut; Un neatrada, un jebšu gan daudz viltīgu liecinieku nāca priekšā, tomēr neatrada nenieka; bet visupēc divi viltīgi liecinieki nāca priekšā Un sacīja: “Šis ir sacījis: Es Dieva namu varu noplēst un trijās dienās to uztaisīt.” Un augstais priesteris pacēlās un uz Viņu sacīja: “Vai Tu nekā neatbildi uz to, ko tie pret Tevi liecina?” Bet Jēzus cieta klusu; un augstais priesteris atbildēja un uz To sacīja: “Pie dzīvā Dieva es Tevi zvērinu, saki mums: vai Tu esi Kristus, Dieva Dēls?” Jēzus uz to saka: “Tu to esi sacījis. Bet Es jums saku: no šī laika jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie Visspēcīgā labās rokas un nākam uz debess padebešiem.” Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes un sacīja: “Viņš Dievu zaimojis: kam mums vēl liecinieku vajag? Redziet, tagad jūs Viņa Dieva zaimošanu esat dzirdējuši. Kā jums šķiet?” Bet tie atbildēja un sacīja: “Viņš nāvi pelnījis.” Tad tie Viņam spļāva vaigā un Viņu pliķēja; bet citi Viņu sita ar dūrēm, Un sacīja: “Pravietis būdams, saki mums, Kristu, - kurš ir tas, kas Tevi sitis?” Bet Pēteris sēdēja priekšnamā. Un viena kalpone nāca pie viņa un sacīja: “Tu arīdzan biji ar Jēzu no Galilejas.” Bet viņš liedzās visu priekšā, sacīdams: “Es nezinu, ko tu runā.” Un kad viņš vārtu priekšā bija izgājis, viņu redzēja cita (kalpone) un saka uz tiem, kas tur bija: “Šis arīdzan bija pie Jēzus no Nacaretes.” Un viņš atkal liedzās zvērēdams: “Es to Cilvēku nepazīstu.” Un pēc maza brīža tie, kas tur stāvēja, piegāja un uz Pēteri sacīja: “Patiesi, tu esi viens no tiem, jo no tavas valodas to var noprast.” Tad viņš iesāka nolādēties un nodievoties: “Es to Cilvēku nepazīstu.” Un tūdaļ gailis dziedāja. Un Pēteris pieminēja Jēzus vārdus, ko Viņš tam bija sacījis: “Pirms gailis dziedās, tu Mani trīsreiz aizliegsi.” Un ārā izgājis viņš gauži raudāja.