Mateja ev. 2:3-12

Kad ķēniņš Hērods to dzirdēja, tad viņš izbijās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu. Un saaicinājis visus Jūdu augstos priesterus un rakstu mācītājus, viņš izjautāja no tiem, kur Kristum bija dzimt. Un tie tam sacīja: “Bētlemē iekš Jūdu zemes; jo tā ir rakstīts caur pravieti: “Un tu, Bētleme Jūdu zemē, tu nebūt neesi mazākā starp lieliem kungiem no Jūda; jo no tevis nāks Valdnieks, kas valdīs pār Maniem Israēla ļaudīm.”” Tad Hērods slepus aicināja gudros un rūpīgi izjautāja no tiem laiku, kad zvaigzne atspīdējusi. Un viņš tos sūtīja uz Bētlemi un sacīja: ejat un izjautājiet it labi par Bērnu un To atraduši atsakāt man, ka arī es nāku, To pielūgt. Tie nu ķēniņu dzirdējuši aizgāja. Un redzi, zvaigzne, ko tie austruma zemē bija redzējuši, gāja tiem priekšā, kamēr tā nāca un apstājās virsū, kur Bērns bija. Un zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku. Un namā iegājuši, tie atrada Bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un pie zemes mezdamies tie Viņu pielūdza; pēc tam, savu mantu atdarījuši, tie To apdāvināja ar zeltu un vīraku un mirrēm. Un Dievs tiem parādīja sapnī, lai negriežās atpakaļ pie Hēroda; un tie aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi.