Tāpēc Debesu valstība līdzinās kādam ķēniņam, kas ar saviem kalpiem gribēja parādu izlīdzināt. Un kad viņš iesāka norēķinu turēt, viens viņam tapa pievests, tas bija viņam parādā desmit tūkstošu talentu. Un kad tas to nespēja maksāt, tad kungs pavēlēja, viņu pārdot ar sievu un bērniem un visu, kas tam bija, un maksāt. Tad kalps pie zemes krizdams viņu gauži lūdzās un sacīja: “Kungs, cieties ar mani, es tev visnotaļ gribu maksāt.” Tad kungam palika kalpa žēl, un viņš to palaida un parādu tam arī atlaida. Bet kad tas pats kalps bija ārā izgājis, tad tas atrada vienu no saviem darba biedriem, kas viņam bija parādā simts sudraba grašus; un viņš sakampis to žņaudza un sacīja: “Maksā, ko tu man esi parādā.” Tad viņa darba biedrs tam krita pie kājām, lūdzās un sacīja: “Cieties ar mani, es tev visnotaļ maksāšu.” Un viņš negribēja; un nogājis to iemeta cietumā, tiekams tas maksātu, ko bija parādā. Kad nu viņa darba biedri to redzēja, tad tas tiem gauži sāpēja, un nākuši tie pasacīja savam kungam visu, kas bija noticis. Tad viņa kungs to aicināja priekšā un uz to sacīja: “Tu blēdīgais kalps, visu šo parādu es tev esmu atlaidis, kad tu mani lūdzi. Vai tad tev arīdzan nebija apžēloties par savu darba biedru, kā es tevi esmu žēlojis.” Un viņa kungs apskaities to nodeva mocītājiem, kamēr tas maksātu visu, ko tam bija parādā. Tā arī Mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs nepiedosiet no sirds ikviens savam brālim viņa pārkāpšanas.”
Bībeles aplikācija
Bible App for Kids
