Mateja ev. 16:13-23

Un Jēzus nāca uz Filipa Cezarejas robežām un vaicāja Saviem mācekļiem un sacīja: “Ko ļaudis saka, ka es Cilvēka Dēls esmu?” Un viņi atbildēja: “Citi saka: Jānis Kristītājs; citi: Elija; citi: Jeremija, vai kāds no praviešiem.” Viņš uz tiem sacīja: “Bet ko tad jūs sakāt, kas Es esmu?” Tad Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja: “Tu esi Kristus, Dzīvā Dieva Dēls.” Un Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to nav sacījušas, bet Mans Tēvs debesīs. Un Es arīdzan tev saku: Tu esi Pēteris, un uz šo akmeni Es Savu draudzi gribu uztaisīt, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un ko tu virs zemes siesi, tas būs siets debesīs; un ko tu virs zemes atraisīsi, tas būs atraisīts debesīs.” Tad Viņš Saviem mācekļiem aizliedza, ka tie nevienam nesacītu, ka Viņš ir Kristus. No tā laika Jēzus Saviem mācekļiem iesāka rādīt, ka Viņam vajagot noiet uz Jeruzālemi un daudz ciest no vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tapt nokautam un trešā dienā augšāmcelties. Un Pēteris, Viņu savrup ņēmis, iesāka viņu apsaukt sacīdams: “Dievs pasargā! Kungs, lai Tev tā nenotiek!” Bet Viņš atgriezdamies sacīja uz Pēteri: “Atkāpies no Manis, sātan, tu Man esi par apgrēcību. Jo tu nedomā, kas Dievam, bet kas cilvēkiem tīk.”