Mateja ev. 13:44-58

Vēl Debesu valstība ir kā tīrumā apslēpta manta, ko cilvēks atradis apslēpa, un priecādamies par to, noiet un pārdod visu, kas tam ir, un pērk šo tīrumu. Vēl Debesu valstība ir līdzinājama tirgotājam, kas labas pērles meklēja. Un atradis vienu it dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un to nopirka. Vēl Debesu valstība līdzinājās tīklam, jūrā izmestam, kas visādas zivis savilka. Un kad tas bija pilns, tad tie to pie malas vilkuši un apsēdušies, labās ir salasījuši traukos, bet sapuvušās metuši ārā. Tā tas būs pasaules pastarā galā; eņģeļi izies un atšķirs ļaunos no taisniem, Un tos metīs degošā ceplī; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.” Jēzus uz tiem saka: “Vai jūs to visu esat sapratuši?” Tie uz Viņu sacīja: “Esam gan, Kungs.” Tad Viņš uz tiem sacīja: “Tāpēc ikkatrs rakstu mācītājs, uz Debesu valstību mācīts, ir līdzīgs nama kungam, kas no savas mantas izdod jaunas un vecas lietas.” Un notikās, kad Jēzus šīs līdzības bija beidzis, tad Viņš aizgāja no turienes. Un savā tēva pilsētā nācis, Viņš tos mācīja viņu sinagogā, tā ka tie iztrūcinājās un sacīja: “Kur Šim nāk tāda gudrība un tāds spēks? Vai Šis nav amatnieka dēls? Vai Viņa māte netop saukta Marija un Viņa brāļi Jēkabs un Jāzeps un Sīmanis un Jūda? Un vai nav visas Viņa māsas pie mums? Kur tad Šis visu to dabūjis?” Un tie ņēma apgrēcību pie Viņa. Bet Jēzus uz tiem sacīja: “Pravietis nekur netop mazāk cienīts nekā savā tēva zemē un savās mājās.” Un Viņš tur nedarīja daudz brīnumus viņu neticības dēļ.