Lūkas ev. 9:51-62

Un notikās, kad Viņa paaugstināšanas laiks bija klāt, tad Viņš Savu vaigu grieza, iet uz Jeruzālemi Un Viņš nosūtīja vēstnešus Savā priekšā. Un ejot tie iegāja kādā Samarijas ciemā, sataisīt mājas vietu Viņam. Un tie Viņu neuzņēma, jo Viņš bija apņēmies, iet uz Jeruzālemi. Un Viņa mācekļi, Jēkabs un Jānis, to redzēdami sacīja: “Kungs, vai Tu gribi, tad mēs sacīsim, lai uguns krīt no debess un tos sadedzina, itin kā arī Elija darījis?” Bet Viņš atgriezdamies tos aprāja un sacīja: “Vai jūs nezināt, kādam garam jūs piederat? Jo Cilvēka Dēls nav nācis, cilvēku dvēseles nomaitāt, bet pestīt.” Un tie gāja uz citu miestu. Un notikās tiem noejot, kāds uz ceļa Viņam sacīja: “Kungs, es Tev sekošu, lai kur vien Tu dotos.” Un Jēzus uz to sacīja: “Lapsām ir alas un putniem apakš debess ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav, kur Savu galvu nolikt.” Un Viņš uz citu sacīja: “Seko Man!” Bet tas sacīja: “Kungs, atļauj man vispirms noiet, savu tēvu aprakt.” Bet Jēzus uz to sacīja: “Lai miroņi aprok savus miroņus, bet tu ej un pasludini Dieva valstību.” Un cits sacīja: “Kungs, es Tev sekošu, bet atļauj man vispirms no tiem atvadīties, kas ir manā namā.” Bet Jēzus uz to sacīja: “Neviens neder Dieva valstībā, kas savu roku pieliek pie arkla un skatās atpakaļ.”