Lūkas ev. 24:35-53

Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticis uz ceļa, un kā Tas no viņiem pazīts, maizi lauzdams. Un kad tie runāja par šīm lietām, tad Jēzus stāvēja pats vidū starp tiem un uz tiem sacīja: “Miers ar jums!” Bet tie ļoti izbijās un tiem šķita, ka garu redzot. Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas domas ceļas jūsu sirdīs? Redziet Manas rokas un Manas kājas; Es pats tas esmu. Aptaustiet Mani un apskatiet; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam.” Un to sacījis Viņš tiem rādīja Savas rokas un kājas. Bet kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, tad Viņš uz tiem sacīja: “Vai jums šeit ir, ko ēst?” Un tie Tam cēla priekšā ceptas zivs gabalu un tīru medu. Un Viņš ņēma un ēda to viņiem redzot. Pēc Viņš uz tiem sacīja: “Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, pie jums vēl būdams, ka visam būs notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.” Tad Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie rakstus saprata, Un uz tiem sacīja: “Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija jācieš un augšāmcelsies no miroņiem trešajā dienā, Un ka Viņa Vārdā jāsludina atgriešanāsun grēku piedošana visām tautām, iesākot no Jeruzālemes. Un jūs esat liecinieki par šo visu. Un redzi, Es uz jums sūtu Sava Tēva apsolīšanu. Bet paliekat jūs Jeruzālemes pilsētā, līdz kamēr tiksiet apģērbti ar spēku no augšienes.” Un viņš tos izveda līdz Betānijai un Savas rokas pacēlis tos svētīja. Un notikās, kad Viņš tos svētīja, tad Viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts uz debesīm. Bet tie Viņu pielūdza un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi ar lielu prieku, Un pastāvīgi bija Dieva namā, slavēdami un svētīdami Dievu. Āmen.