Lūkas ev. 24:1-12

Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, gaismai austot, sievas nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām. Un tās atrada akmeni no kapa noveltu, Un gāja iekšā un Tā Kunga Jēzus miesas neatrada. Un notikās, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām divi vīri piestājās, kam drēbes spīdēja tā kā zibens. Un kad tās pārbijušās galvu nolieca, viņi uz tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies. Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl būdams Galilejā, Sacīdams: Cilvēka Dēlam jābūt nodotam grēcinieku rokās un krustā sistam, un trešajā dienā augšāmcelties.” Un tās pieminēja Viņa vārdus. Un atpakaļ griezušās no kapa tās to visu pasludināja tiem vienpadsmit un visiem citiem. Un tur bija Marija Magdalēna un Joanna un Marija, Jēkaba māte, un citas ar tām, kas apustuļiem to sacīja. Un viņu vārdi tiem likās kā pasakas, un tie viņām neticēja. Un Pēteris cēlās un skrēja pie kapa, un locīdamies paskatījās, un redzēja autus pie malas liktus, un aizgāja, pats pie sevis brīnīdamies par to, kas bija noticis.