Lūkas ev. 2:39-52

Un visu pabeiguši pēc Tā Kunga bauslības, tie atkal griezās uz Galileju, uz savu pilsētu Nacareti. Bet Bērns auga un palika stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija pie Viņa. Un Viņa vecāki gāja ik gadus uz Jeruzālemi Pashā svētkos. Un kad Viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi. Un kad svētku dienas bija pagājušas, tad tiem atkal uz mājām ejot Bērns Jēzus palika Jeruzālemē, un Jāzeps un Viņa māte to nezināja. Bet tie domāja, ka Tas esot pie ceļa biedriem; un vienas dienas gājumu nākuši, tie To meklēja pie radiem un pazīstamiem. Un kad tie To neatrada, tad tie gāja atpakaļ uz Jeruzālemi, To meklēdami. Un notikās, pēc trim dienām tie Viņu atrada sinagogā sēžam starp mācītājiem, tos dzirdot un tos jautājot. Un visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēšanu. Un Viņu ieraudzījuši, bija pārsteigti; un Viņa māte uz To sacīja: mans dēls, kāpēc Tu mums tā esi darījis? Redzi, Tavs tēvs un es, mēs Tevi ar sāpēm esam meklējuši. Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani esat meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man iekš Mana Tēva lietām jādarbojas?” Bet tie neizprata vārdu, ko Viņš uz tiem sacīja. Un Viņš nogāja tiem līdz un nonāca Nacaretē un bija tiem paklausīgs. Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī. Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.