Lūkas ev. 18:18-43

Un viens virsnieks Tam jautāja un sacīja: “Labais Mācītāj, ko man būs darīt, lai es iemantoju mūžīgu dzīvošanu?” Un Jēzus uz to sacīja: “Ko tu Mani sauc par labu? neviens nav labs kā vien Vienīgais Dievs. Tu baušļus zini: tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs nokaut; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; godā savu tēvu un savu māti.” Bet tas sacīja: “Visu to esmu turējis no pašas jaunības.” Bet Jēzus to dzirdēdams uz to sacīja: “Vienas lietas tev vēl trūkst; pārdod visu, kas tev ir un izdali nabagiem; tad tev manta būs debesīs, un nāc, seko Man.” Bet, šos vārdus dzirdot, tas ļoti noskuma, jo viņš bija ļoti bagāts. Un Jēzus redzēdams, ka tas bija noskumis, sacīja: “Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā? Jo vieglāk ir, kamielim iet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā!” Tad tie, kas to dzirdēja, sacīja: “Kas tad var tikt Dieva valstībā?” Bet Viņš sacīja: “Kas cilvēkiem neiespējams, tas Dievam iespējams.” Un Pēteris sacīja: “Redzi, mēs visu esam atstājuši un sekojuši Tev.” Un Viņš uz tiem sacīja: “Patiesi, Es jums saku: neviens nav, kas atstājis mājas vai vecākus vai brāļus vai sievu vai bērnus Dieva valstības dēļ, Kas to daudzkārtīgi neatdabūs šinī laikā, un nākošā laikā mūžīgu dzīvošanu.” Un tos divpadsmit pie Sevis ņēmis, Viņš uz tiem sacīja: “Redzi, mēs noejam uz Jeruzālemi, un viss taps piepildīts, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu. Jo Viņš taps nodots pagāniem un taps apmēdīts un lamāts un apspļaudīts; Un tie Viņu šaustīs un nokaus, un trešā dienā Viņš atkal augšāmcelsies.” Bet viņi nesaprata no tā nenieka, un šī valoda viņiem bija apslēpta, un nesaprata to, kas bija sacīts. Bet gadījās, Viņam tuvu klāt nākot pie Jērikas, kāds akls sēdēja ceļmalā un nabagoja. Un, dzirdēdams ļaudis garām ejam, tad tas jautāja, kas tur esot. Un viņi tam atbildēja: “Jēzus no Nacaretes iet garām.” Tad tas brēca un sacīja: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” Bet tie, kas priekšā gāja, to apsauca, lai cieš klusu. Bet viņš vēl vairāk brēca: “Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani!” Bet Jēzus apstājās un pavēlēja, to atvest pie Sevis; bet kad tie to pie Viņa bija atveduši, tad Viņš to jautāja, Sacīdams: “Ko tu gribi, lai Es tev daru?” Viņš atbildēja: “Kungs, ka varu redzēt.” Un Jēzus uz to sacīja: “Esi redzīgs, tava ticība tev palīdzējusi.” Un tūdaļ viņš tapa redzīgs un sekoja Viņam, Dievu slavēdams. Un visi ļaudis, kas to redzēja, slavēja Dievu.