Lūkas ev. 14:7-14

Viņš arī viesiem teica kādu līdzību, nomanīdams, ka tie izraudzījās sēdēt labākā vietā, un uz tiem sacīja: “Kad tu no kāda topi kāzās lūgts, tad nesēdies augstākajā vietā, ka negadās kāds cienīgāks nekā tu, kas arī no viņa lūgts, Un ka tas, kas tevi un viņu lūdzis, nenāk uz tevi sacīt: dod šim vietas, un tad tev ar kaunu būs jāsēž zemākajā vietā. Bet kad tu esi lūgts, tad ej un sēdies jo zemā vietā, ka tas, kas tevi lūdzis, nāk uz tevi sacīt: draugs, virzies uz augšu: tad tev būs gods to priekšā, kas līdz ar tevi sēž pie galda. Jo kas pats paaugstinājās, taps pazemots, un kas pats pazemojās, taps paaugstināts.” Un Viņš sacīja arī uz to, kas Viņu bija aicinājis: “Kad tu azaidu vai vakariņu taisi, tad nelūdzi savus draugus, nedz savus brāļus, nedz savus radus, nedz bagātus kaimiņus, ka tie tevi atkal nelūdz, un tu savu atmaksu dabū. Bet kad tu viesības dari, aicini nabagus, kropļus, tizlus, aklus. Tad tu būsi svētīgs, jo tiem nav, ko tev atmaksāt; un tev taps atdots, kad taisnie augšā celsies.”