Un gadījās, ka Jēzus sabatā iegāja kāda farizeja virsnieka namā uz mielastu, un tie uz Viņu glūnēja. Un lūk, viens cilvēks, slims ar tūsku, tur bija Viņa priekšā. Un Jēzus iesāka runāt uz bauslības mācītājiem un farizejiem un sacīja: “Vai brīv sabatā dziedināt?” Bet tie cieta klusu. Un, to ņēmis, Viņš to dziedināja un sūtīja projām. Pēc Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Kurš ir jūsu starpā, kam savs ēzelis vai vērsis iekrīt akā, un viņš to tūdaļ neizvilks sabata dienā.” Un tie Tam nenieka uz to nevarēja atbildēt. Viņš arī viesiem teica kādu līdzību, nomanīdams, ka tie izraudzījās sēdēt labākā vietā, un uz tiem sacīja: “Kad tu no kāda topi kāzās lūgts, tad nesēdies augstākajā vietā, ka negadās kāds cienīgāks nekā tu, kas arī no viņa lūgts, Un ka tas, kas tevi un viņu lūdzis, nenāk uz tevi sacīt: dod šim vietas, un tad tev ar kaunu būs jāsēž zemākajā vietā. Bet kad tu esi lūgts, tad ej un sēdies jo zemā vietā, ka tas, kas tevi lūdzis, nāk uz tevi sacīt: draugs, virzies uz augšu: tad tev būs gods to priekšā, kas līdz ar tevi sēž pie galda. Jo kas pats paaugstinājās, taps pazemots, un kas pats pazemojās, taps paaugstināts.” Un Viņš sacīja arī uz to, kas Viņu bija aicinājis: “Kad tu azaidu vai vakariņu taisi, tad nelūdzi savus draugus, nedz savus brāļus, nedz savus radus, nedz bagātus kaimiņus, ka tie tevi atkal nelūdz, un tu savu atmaksu dabū. Bet kad tu viesības dari, aicini nabagus, kropļus, tizlus, aklus.
Bībeles lietotne
Bible App for Kids
