Lūkas ev. 10:1-23

Un pēc tam Tas Kungs vēl septiņdesmit citus iecēla un tos sūtīja pa diviem Savā priekšā uz ikkatru pilsētu un vietu, kur Viņš gribēja iet. Un Viņš uz tiem sacīja: “Pļaujamā ir daudz, bet strādnieku maz; tāpēc lūdziet pļaujamā Kungu, lai Tas strādniekus sūta Savā pļaujā. Ejiet! Lūk, Es jūs sūtu kā jērus vilku starpā. Nenesiet maku, nedz kulīti, nedz kurpes, un nesveicinājiet nevienu uz ceļa. Un kurā namā jūs ieiesiet, sakāt vispirms: miers lai ir ar šo namu. Un ja tur būs kāds miera bērns, tad jūsu miers uz tā dusēs; bet ja ne, tad tas pie jums atgriezīsies. Tanī pašā namā paliekat, un ēdat un dzerat, kas tiem pie rokas, jo strādniekam sava alga pienākas; neejat no viena nama uz otru. Un kurā pilsētā jūs ieiesiet, un tie jūs uzņem, tur ēdat, ko jums ceļ priekšā. Un dariet tur veselus vājos un sakāt uz tiem: Dieva valstība tuvu pie jums ir nākusi. Bet kurā pilsētā jūs ieejat, un tie jūs neuzņem, tad izgājuši uz viņu ielām sakiet: Arī pīšļus, kas mums no šīs pilsētas pielīp, mēs nokratām uz jums; tomēr to ziniet, ka Dieva valstība tuvu ir nākusi. Bet Es jums saku, ka Sodomas ļaudīm viņā dienā vieglāki būs, nekā tādai pilsētai. Vai tev, Horacin! vai tev, Betsaida! jo kad Tirū un Sidonā tādi brīnumi būtu notikuši, kas pie jums notikuši, tad tie jau sen no grēkiem būtu atgriezušies maisos un pelnos. Tomēr Tirum un Sidonai vieglāk būs tiesas dienā nekā jums. Un tu, Kapernauma, kas līdz debesīm esi paaugstināta, tu līdz ellei tapsi nogrūsta. Kas jūs dzird, tas Mani dzird, un kas jūs nicina, tas Mani nicina; bet kas Mani nicina, tas nicina To, kas Mani sūtījis.” Un tie septiņdesmit pārnāca ar prieku sacīdami: “Kungs, arī velni mums padodas Tavā Vārdā.” Un Viņš uz tiem sacīja: “Es sātanu redzēju itin kā zibeni no debess krītam. Redzi, Es jums esmu devis spēku, staigāt uz čūskām un skorpioniem, un pār visu ienaidnieka varu, un nekas jums nekaitēs. Tomēr nepriecājaties par to, ka gari jums padodas, bet priecājaties, kā jūsu vārdi ir rakstīti debesīs.” Un tanī stundā Jēzus priecājās garā un sacīja: “Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šās lietas esi paslēpis gudriem un prātīgiem, un no tām ziņu devis bērniņiem. Tiešām, Tēvs, jo tāds ir bijis Tavs labais prāts. Visas lietas Man ir nodotas no Mana Tēva. Un neviens neatzīst, kas ir Dēls, kā vien Tēvs, un kas ir Tēvs, kā vien Dēls, un kam Dēls to grib darīt zināmu.” Un Viņš griezās atsevišķi pie mācekļiem sacīja: “Svētīgas ir to acis, kas redz, ko jūs redzat.