Lūkas ev. 1:39-56

Un Marija cēlās tanīs dienās un steidzās iet pār kalniem uz pilsētu iekš Jūda, Un iegāja Zaharijas namā un sveicināja Elizabeti. Un notikās, kad Elizabete Marijas sveicināšanu dzirdēja, tad bērniņš uzlēca viņas miesās, un Elizabete tapa Svēta Gara pilna. Un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: “Tu esi svētīta starp sievām un svētīts ir tavas miesas auglis. Un kā tas man notiek, ka mana Kunga māte nāk pie manis? Jo redzi, tikko tavas sveicināšanas balss manās ausīs atskanēja, tad bērniņš manās miesās ar līksmību uzlēca. Un svētīga tu, kas esi ticējusi, jo tas taps piepildīts, kas tev no Tā Kunga sacīts.” Un Marija sacīja: “Mana dvēsele slavē To Kungu, Un mans gars priecājās par Dievu, manu Pestītāju. Jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani sauks par svētītu. Jo Tas Spēcīgais lielas lietas pie manis darījis; un svēts ir Viņa Vārds. Un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas. Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izkaisījis, kas ir lieli savā sirds prātā. Viņš varenos nogrūdis no augstiem krēsliem, un pacēlis pazemīgos. Izsalkušos Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus. Viņš uzņēmis Savu kalpu Israēli un pieminējis Savu žēlastību, Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahāmam un viņa bērniem mūžīgi.” Un Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ uz savām mājām.