Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Patiesi, patiesi, Es jums saku: “Mozus jums maizi no debesīm nav devis, bet Mans Tēvs jums dod īsteno maizi no debesīm. Jo tā ir Tā Dieva maize, kas nāk no debesīm un dod pasaulei dzīvību.”” Tad tie uz Viņu sacīja: “Kungs, dod mums šo maizi vienmēr.” Un Jēzus uz tiem sacīja: “Es esmu dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tas neizsalks: un kas tic uz Mani, tam neslāps nemūžam. Bet Es jums esmu sacījis, ka jūs Mani gan esat redzējuši, tomēr jūs neticat. Ikviens, ko Tas Tēvs Man dod, tas nāk pie Manis, un kas nāk pie Manis, to Es neizmetīšu ārā. Jo Es esmu no debesīm nācis, ne lai Es daru Savu prātu, bet Tā prātu, kas Mani sūtījis. Bet šis ir Tā Tēva prāts, kas Mani sūtījis, ka no visa tā, ko Viņš Man devis, Man neko nebūs pazaudēt, bet to uzmodināt pastarā dienā. Un šis ir Tā prāts, kas Mani sūtījis, ka ikvienam, kas To Dēlu redz un uz Viņu tic, ir mūžīga dzīvība, un Es viņu uzmodināšu pastarā dienā.” Tad Jūdi pret Viņu kurnēja, ka Viņš bija sacījis: Es esmu tā maize, kas ir nākusi no debesīm. Un tie sacīja: “Vai Šis nav Jēzus, Jāzepa dēls, kura tēvu un māti mēs pazīstam? Kā tad Tas saka: Es esmu no debesīm nācis.” Tad Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Nekurniet savā starpā. Neviens pie Manis nevar nākt, ja Tas Tēvs, kas Mani sūtījis, viņu nevelk, un Es viņu uzmodināšu pastarā dienā. Praviešu rakstos ir sacīts: un tie visi būs mācīti no Dieva. Tad nu ikkatrs, kas no Tā Tēva ir dzirdējis un mācījies, tas nāk pie Manis. Ne tā, ka jebkāds To Tēvu būtu redzējis, kā vien Tas, kas ir no Dieva; Tas To Tēvu ir redzējis. Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas tic uz Mani, tam ir mūžīga dzīvība. Es esmu dzīvības maize. Jūsu tēvi manna ir ēduši tuksnesī un ir nomiruši. Šī ir maize, kas nāk no debesīm, lai, kas ēd no tās, nemirst. Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm; ja kas ēd no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, ko Es došu par pasaules dzīvību.”