Jāņa ev. 4:43-54

Un pēc divām dienām Viņš aizgāja no turienes un nogāja uz Galileju. Jo pats Jēzus apliecināja, ka pravietis savā tēvijā netop turēts godā. Kad Viņš nu nāca uz Galileju, tad galilejieši Viņu uzņēma, jo tie visu bija redzējuši, ko Viņš svētkos Jeruzālemē bija darījis; jo tie arīdzan bija nākuši uz svētkiem. Tad Jēzus atkal nāca Galilejas Kānā, kur Viņš ūdeni bija darījis par vīnu. Un tur bija kāds ķēniņa sulainis, kam dēls gulēja nevesels Kapernaumā. Šis dzirdējis, ka Jēzus bija nācis no Jūdejas uz Galileju, nogāja pie Viņa un To lūdza, lai noietu un viņa dēlam palīdzētu, jo tas guļot uz miršanu. Tad Jēzus uz viņu sacīja: “Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, tad jūs neticat.” Ķēniņa sulainis uz Viņu saka: “Kungs, nāc, pirms nekā mans dēls mirst.” Jēzus uz viņu saka: “Ej, tavs dēls dzīvs.” Un tas cilvēks ticēja vārdam, ko Jēzus uz viņu bija sacījis, un aizgāja. Un noejot viņa kalpi to sastapa un tam pasludināja un sacīja: “Tavs dēls dzīvs.” Tad tas no viņiem izvaicāja to stundu, kad ar viņu bija palicis labāk. Un tie uz viņu sacīja: “Vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstāja.” Tad tēvs nomanīja ap to stundu esam, kad Jēzus viņam bija sacījis: “Tavs dēls dzīvs.” Un viņš ticēja ar visu savu saimi. Šī otrā brīnuma zīme, ko Jēzus darīja, nākdams no Jūdejas uz Galileju.