Jāņa ev. 4:1-18

Un kad Tas Kungs nomanīja, ka farizeji bija dzirdējuši, ka Jēzus vairāk dara par mācekļiem un vairāk kristījot nekā Jānis, (Jebšu Jēzus pats nekristīja, bet Viņa mācekļi,) Tad Viņš atstāja Jūdeju un atkal nogāja uz Galileju. Un Viņam bija jāiet caur Samariju. Tad Viņš nonāk Samarijas pilsētā, kas saucas Zihara, tuvu pie tīruma, ko Jēkabs deva savam dēlam Jāzepam. Un tur bija Jēkaba aka. Kad nu Jēzus, no ceļa piekusis, pie akas apsēdās, - un tas bija ap sesto stundu, - Tad kāda sieva no Samarijas nāca smelt ūdeni. Uz to Jēzus saka: “Dod Man dzert.” (Jo viņa mācekļi bija nogājuši pilsētā, maizi pirkt.) Tad Samariešu sieva uz Viņu saka: “Kā Tu, Jūds būdams, prasi dzert no manis, vienas Samariešu sievas?” Jo Jūdi netur nekādu draudzību ar Samariešiem. Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ja tu Dieva dāvanu zinātu un kas Tas tāds ir, kas uz tevi saka: dod Man dzert; tad tu Viņu būtu lūgusi, un Viņš tev būtu devis dzīvu ūdeni.” Sieva uz Viņu saka: “Kungs, Tev nav smeļamā trauka, un aka ir dziļa, - no kurienes tad Tev ir dzīvais ūdens? Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Jēkabs, kas mums šo aku devis un pats no tās dzēris un viņa dēli un viņa lopi?” Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāpst. Bet ja kas dzers no ūdens, ko Es tam došu, tam neslāps nemūžam; bet ūdens, ko Es tam došu, viņā taps par ūdens avotu, kas verd uz mūžīgu dzīvošanu.” Sieva uz Viņu saka: “Kungs, dod man to - tādu ūdeni, ka man neslāpst un man vairs nav jānāk šurpu smelt.” Jēzus uz to saka: “Ej, sauc savu vīru un nāc šurp.” Sieva atbildēja un sacīja: “Man nav vīra.” Jēzus uz to saka: “Tu pareizi esi sacījusi: man nav vīra. Jo pieci vīri tev bijuši, un kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs; to tu pēc taisnības esi sacījusi.”