Jāņa ev. 19:28-37

Pēc tam Jēzus zinādams, ka jau viss bija pabeigts, lai raksti taptu piepildīti, saka: “Man slāpst.” Bet tur stāvēja trauks, pilns etiķa. Un tie sūkli pildīja ar etiķi un to uzdūra īzapa stiebram un Viņam sniedza pie mutes. Kad nu Jēzus etiķi bija ņēmis, tad Viņš sacīja: “Tas ir piepildīts.” Un, galvu nokāris, Viņš izlaida garu. Tad Jūdi, lai svētā dienā miesas nepaliktu pie krusta, tāpēc ka tā bija sataisāma diena (jo pati svētku diena bija īpaši liela) Pilātu lūdza, ka viņu lieli taptu salauzīti un tie taptu noņemti. Tad karavīri nāca un pirmajam salauza lielus un otram, kas līdz ar Viņu bija krustā sists. Bet kad tie nāca pie Jēzus un redzēja, ka Viņš jau bija nomiris, tad tie Viņam lielus nelauza. Bet viens no karavīriem Viņam sānos iedūra ar šķēpu, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens. Un kas to redzējis, tas to apliecinājis, un viņa liecība ir patiesīga, un viņš zina, ka viņš runā taisnību, lai arī jūs ticat. Jo tas noticis, ka raksts taptu piepildīts: Nevienu no Viņa kauliem nebūs salauzt. Un atkal cits raksts saka: tie redzēs To, iekš kā tie dūruši.