Tagad Es jums to saku, pirms tas notiek, lai, kad tas notiek, jūs ticat, ka Es Tas esmu. Patiesi, patiesi, Es jums saku: kas uzņem, ja Es kādu sūtīšu, tas Mani uzņem. Un kas Mani uzņem, tas uzņem To, kas Mani sūtījis.” To sacījis, Jēzus garā aizgrābts liecināja un sacīja: “Patiesi, Es jums saku, viens no jums Mani nodos.” Tad mācekļi cits uz citu skatījās, nezinādami, par kuru Viņš runā. Un viens no viņa mācekļiem sēdēja pie Jēzus krūtīm, to Jēzus mīlēja. Tad Sīmanis Pēteris šim pamāja, lai vaicā, kurš tas esot, par ko Viņš runā? Un tas pielocīdamies pie Jēzus krūtīm uz Viņu saka: “Kungs, kurš tas ir?” Jēzus atbild: “Tas ir tas, kam Es kumosu iemērktu došu;” tad Viņš iemērca kumosu un dod to Jūdasam, Sīmaņa dēlam, Iskariotam. Un pēc šī kumosa sātans iegāja viņā. Tad Jēzus uz to saka: “Ko tu dari, to dari drīz.” Bet neviens no tiem, kas tur klāt sēdēja, nesaprata, kāpēc Viņš tam to sacīja. Jo kādiem šķita, tāpēc ka Jūdasam maks bija, ka Jēzus uz viņu saka: pērc, ko mums uz svētkiem vajag; vai lai viņš nabagiem ko dotu. Tad nu, kumosu ņēmis, viņš izgāja tūdaļ ārā, un bija nakts.