Jāņa ev. 12:23-36

Bet Jēzus tiem atbildēja sacīdams: “Tā stunda ir nākusi, ka Cilvēka Dēls top pagodināts. Patiesi, patiesi, Es jums saku: ja kviešu grauds neiekrīt zemē un nenomirst, tad tas paliek viens pats; bet ja viņš nomirst, tad tas nes daudz augļus. Kas savu dzīvību tur mīļu, tas to pazaudēs; un kas savu dzīvību šinī pasaulē ienīst, tas to paturēs uz mūžīgu dzīvošanu. Ja kāds Man grib kalpot, lai tas seko Man; un kur Es būšu, tur arī Mans kalps būs. Ja kāds Man kalpos, to Mans Tēvs cienīs. Tagad Mana dvēsele ir satriekta. Un ko lai es saku? Tēvs, izpestī Mani no šās stundas! Bet tāpēc Es uz šo stundu esmu nācis. Tēvs, pagodini Savu vārdu.” Tad balss no debesīm nāca: “Es To esmu pagodinājis un To atkal pagodināšu.” Tad ļaudis, kas tur stāvēja, to dzirdējuši, sacīja: “Pērkons rūca!” Citi sacīja: “Eņģelis ar Viņu runājis.” Jēzus atbildēja un sacīja: “Šī balss ne Manis, bet jūsu dēļ ir notikusi. Tagad ir šīs pasaules tiesa; tagad šīs pasaules virsnieks taps izmests ārā. Un Es, kad Es no zemes būšu paaugstināts, Es visus vilkšu pie Sevis.” Bet to Viņš sacīja norādīdams, kādā nāvē Viņam bija mirt. Tad ļaudis Viņam atbildēja: “Mēs no bauslības esam dzirdējuši, ka Kristum būs palikt mūžīgi, un kā Tu saki, ka Cilvēka Dēlam būs tapt paaugstinātam? Kurš ir šis Cilvēka dēls?” Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Gaisma vēl mazu brīdi pie jums ir. Staigājiet, kamēr jums vēl ir Gaisma, ka tumsa jūs neaizņem. Un kas tumsā staigā, tas nezina, uz kurieni tas iet. Ticiet uz Gaismu, kamēr jums vēl ir Gaisma, ka jūs paliekat par gaismas bērniem.”