Un šī ir Jāņa liecība, kad Jūdi no Jeruzālemes priesterus un Levītus sūtīja, lai tam jautā: “Kas tu esi?” Un viņš apliecināja un neliedzās, un apliecināja: “Es neesmu Kristus.” Un tie tam jautāja: “Kas tad? Vai tu esi Elija?” Un viņš saka: “Neesmu.” “Vai tu esi tas pravietis?” Un viņš atbildēja: “Nē”. Tad tie uz viņu sacīja: “Kas tu esi? lai atbildam tiem, kas mūs sūtījuši; ko tu saki par sevi pašu?” Viņš sacīja: “Es esmu saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā Kunga ceļu, kā pravietis Jesaja sacījis.” Un tie, kas tika sūtīti bija no farizejiem. Un tie viņam jautāja un uz viņu sacīja: “Kāpēc tad tu kristī, kad tu neesi Kristus, nedz Elija, nedz Pravietis?” Jānis tiem atbildēja un sacīja: “Es kristīju ar ūdeni; bet Tas jūsu vidū iestājies, ko jūs nepazīstat; Tas nāk pēc manis, un ir pirms manis bijis, Tam es neesmu cienīgs kurpju siksnas atraisīt.” Tas notika Betānijā viņpus Jordānes upes, kur Jānis kristīja. Otrā dienā Jānis Jēzu ierauga nākam un saka: “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus. Šis ir Tas, par ko es esmu sacījis: pēc manis nāk vīrs, kas ir pirms manis bijis, jo Viņš bija pirmāk nekā es. Un es Viņu nepazinu: bet lai Viņš Israēlim taptu zināms, tāpēc es esmu nācis, kristīdams ar ūdeni.” Un Jānis deva liecību sacīdams: “Es redzēju Garu nolaižamies no debess kā balodi un paliekam uz Viņa. Un es Viņu nepazinu, bet kas mani sūtījis kristīt ar ūdeni, Tas uz mani sacīja: uz ko tu redzēsi Garu nolaižamies un paliekam, šis ir Tas, kas kristī ar Svēto Garu. Un es esmu redzējis un liecību devis, ka šis ir Dieva Dēls.”