Tad visi kara virsnieki, Johanans, Kareaha dēls, un Jezanija, Hošajas dēls, un visi ļaudis, mazi un lieli, piegāja Un sacīja uz pravieti Jeremiju: lai jel mūsu sirsnīgā lūgšana tev ir pieņēmīga, un lūdz mūsu dēļ To Kungu, savu Dievu, par šiem atlikušiem, jo no daudziem mēs mazums esam atlikušies, kā tavas acis mūs redz, Ka Tas Kungs, tavs Dievs, mums darītu zināmu ceļu, pa kuru mums jāstaigā un vārdu, pēc kā mums jādara! Un pravietis Jeremija uz tiem sacīja: es paklausīšu, redzi, es pielūgšu To Kungu, jūsu Dievu, pēc jūsu vārdiem, un visu, ko Tas Kungs atbildēs, to es jums sacīšu un nekā neslēpšu. Tad tie sacīja uz Jeremiju: lai Tas Kungs pret mums ir patiesīgs un taisns liecinieks, ja mēs nedarīsim pēc ikkatra vārda, ko Tas Kungs, tavs Dievs, mums pavēlēs. Lai būtu labs, lai ļauns, mēs klausīsim Tā Kunga, sava Dieva balsij, pie kā mēs tevi sūtam; lai mums labi klājās, kad mēs Tā Kunga, sava Dieva, balsij klausīsim. Un pēc desmit dienām Tā Kunga vārds notika uz Jeremiju. Tad viņš aicināja Johananu, Kareaha dēlu, un visus kara virsniekus, kas bija pie viņa, un visus ļaudis, mazus un lielus. Un viņš uz tiem sacīja: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, pie kā jūs mani esat sūtījuši, jūsu lūgšanu nest Viņa vaiga priekšā. Ja jūs paliksiet dzīvot šai zemē, tad Es jūs gribu uztaisīt un nenopostīt, Es jūs gribu dēstīt un neizraut, jo Man jau ir žēl ļaunuma, ko Es jums esmu darījis. Nebīstaties no Bābeles ķēniņa, no kā vaiga jūs bīstaties; nebīstaties no viņa, saka Tas Kungs; jo Es esmu ar jums, jūs atpestīt un jūs izglābt no viņa rokas. Un Es jums došu žēlastību, ka viņš par jums apžēlojās un jūs atkal atlaiž uz jūsu zemi.