Jeremija 37:11-21

Un notikās, kad Kaldeju spēks no Jeruzālemes bija aizgājis Faraona karaspēka priekšā, Tad Jeremija izgāja no Jeruzālemes, iet uz Benjamina zemi un tur uzņemt savu daļu to ļaužu vidū. Un kad viņš nāca Benjamina vārtos, tad tur bija sargu virsnieks, Jirija vārdā, Šelemijas dēls, Hananijas dēla dēls, tas sagrāba pravieti Jeremiju un sacīja: tu gribi pāriet pie Kaldejiem. Un Jeremija sacīja: tas nav tiesa, es nepāriešu pie Kaldejiem. Bet Jirija viņu neklausīja un sagrāba Jeremiju un to noveda pie lielkungiem. Un lielkungi apskaitās par Jeremiju un viņu sita un lika cietumā, rakstītāja Jonatāna namā, jo to tie bija darījuši par cietuma namu. Tā Jeremija gāja cietuma pagrabos, un tur Jeremija sēdēja daudz dienas. Tad ķēniņš Cedeķija sūtīja un lika viņu atvest, un ķēniņš viņu vaicāja paslepeni savā namā un sacīja: Vai ir kāds vārds no Tā Kunga? Un Jeremija sacīja: Ir. Un viņš sacīja: Tu tapsi nodots Bābeles ķēniņa rokā. Un Jeremija sacīja uz ķēniņu Cedeķiju: ko es esmu grēkojis pret tevi un pret taviem kalpiem un pret šiem ļaudīm, ka jūs mani esat likuši cietumā? Kur nu ir jūsu pravieši, kas jums sludināja un sacīja: Bābeles ķēniņš nenāks pret jums nedz pret šo zemi? Tad nu, klausi jel, ak kungs un ķēniņ! Lai jel mana lūgšana tavā priekšā ir pieņēmīga, un neved mani atpakaļ rakstītāja Jonatāna namā, ka es tur nemirstu. Tad ķēniņš Cedeķija pavēlēja, Jeremiju turēt cietuma pagalmā, un viņam ikdienas tapa dots viens maizes rieciens no cepēju ielas, tiekams visa maize pilsētā bija apēsta. Tā Jeremija palika cietuma pagalmā.