Soģu 7:1-8

Tad JerubBaāls, tas ir Gideons, un visi ļaudis, kas pie viņa, agri cēlās un apmetās pie Haroda avota, tā ka Midiāniešu karaspēks viņam bija pret ziemeļa pusi, aiz Mores pakalna, ielejā. Un Tas Kungs sacīja uz Gideonu: Pārāk daudz ļaužu ir pie tevis, nekā Es dotu Midiāniešus viņu rokā; lai Israēls pret Mani nelielās un nesaka: mana roka mani izpestījusi. Tad izsauc jel to ļaužu ausīs un saki: kas šaubīgs un bailīgs, lai griežas atpakaļ un steidzās projām no Gileāda kalna. Tad no ļaudīm griezās atpakaļ divdesmit divi tūkstoši, un tik desmit tūkstoši atlika. Un Tas Kungs sacīja uz Gideonu: ļaužu vēl ir par daudz; noved tos pie ūdens, tur Es tos tev pārbaudīšu, un par kuru Es uz tevi sacīšu: šim būs iet ar tevi, tas lai iet ar tevi, bet par kuru Es tev sacīšu, tam nebūs iet ar tevi, tas lai neiet. Un viņš tos ļaudis noveda pie ūdens. Tad Tas Kungs sacīja uz Gideonu: ikkatru, kas ar savu mēli ūdeni laks, kā suns lok, to nostādi par sevi. Un tāpat ikkatru, kas nometīsies ceļos dzert nodalīsi atsevišķi. Un pulks, kas no savas rokas pie mutes bija lakuši, bija trīssimt vīri, bet visi citi ļaudis bija ūdeni dzēruši ceļos nometušies. Un Tas Kungs sacīja uz Gideonu: caur šiem trīs simti vīriem, kas lakuši, Es jūs izpestīšu un nodošu Midiāniešus tavā rokā; tāpēc atlaid visus citus ļaudis, ikvienu uz savu vietu. Un ļaudis ņēma savu maizi savā rokā un savas taures, bet visus citus Israēla vīrus viņš atlaida, ikvienu uz savu dzīvokli, un trīs simti vīrus viņš paturēja, un Midiāniešu karaspēks viņam bija ielejas pusē.