Soģu 6:11-32

Un Tā Kunga eņģelis nāca un apsēdās apakš tā ozola Ofrā, kas piederēja Joasam, no Abiēzera nama, un viņu dēls Gideons kūla kviešus vīna spaidā, lai tos paslēptu no Midiāniešiem. Un Tā Kunga eņģelis tam parādījās un uz to sacīja: Tas Kungs ar tevi, tu stiprais varenais vīrs! Bet Gideons uz viņu sacīja: mans Kungs, kad Tas Kungs ir ar mums, kāpēc tad visas šīs bēdas mums uznākušas? Un kur ir visi Viņa brīnumi, ko mums mūsu tēvi teikuši, sacīdami: vai Tas Kungs mūs nav izvedis no Ēģiptes? Bet nu Tas Kungs mūs atstājis un nodevis Midiāniešu rokā. Tad Tas Kungs uz viņu atgriezās un sacīja: noej šinī savā spēkā, un atpestī Israēli no Midiāniešu rokas; redzi, Es tevi esmu sūtījis. Un viņš uz to sacīja: mans Kungs, ar ko es Israēli atpestīšu? Redzi, mans radu pulks ir mazākais Manasū, un es esmu tas mazākais sava tēva namā. Un Tas Kungs sacīja uz viņu: tāpēc ka Es būšu ar tevi, tu sitīsi Midiāniešus kā vienu vīru. Tad tas uz Viņu sacīja: ja es esmu atradis žēlastību Tavās acīs, tad dod man jel zīmi, ka Tu tas esi, kas ar mani runā. Neaizej jel no šejienes, kamēr es pie Tevis nākšu un savu ēdamo upuri atnesīšu un Tev celšu priekšā. Un Viņš sacīja: Es palikšu, kamēr tu atkal nāksi. Un Gideons iegāja un sataisīja kazlēnu un neraudzētas karašas no vienas ēfas miltu; gaļu viņš lika kurvī un sulu viņš lēja podā, un to iznesa pie Viņa ārā apakš ozola un to nolika zemē. Un Dieva eņģelis sacīja uz viņu: ņem gaļu un neraudzētās karašas un liec to šeitan uz akmeni un izlej sulu; un viņš tā darīja. Tad Tā Kunga eņģelis izstiepa zižļa galu, kas viņam bija rokā, un aizskāra gaļu un neraudzētās maizes. Tad uguns izšāvās no akmens un aprija gaļu un neraudzētās karašas; un Tā Kunga eņģelis nozuda no viņa acīm. Kad nu Gideons redzēja, to Tā Kunga eņģeli esam, tad Gideons sacīja: Ak vai! Kungs, Dievs! Jo es Tā Kunga eņģeli vaigu vaigā esmu redzējis! Tad Tas Kungs uz viņu sacīja: miers ar tevi! nebīsties, tu nemirsi! Tad Gideons tur Tam Kungam uzcēla altāri un to nosauca: Tas Kungs ir miers. Tas vēl līdz šodienai ir Abiēzeriešu Ofrā. Un tai naktī Tas Kungs uz viņu sacīja: ņem vērsīti no sava tēva lopiem un vēl otru vērsi septiņus gadus vecu, un salauzi Baāla altāri, kas tavam tēvam, un nocērt elka stabu, kas tur ir klāt. Un uztaisi Tam Kungam, savam Dievam, altāri šīs stiprās vietas kalna galā tā kārtīgi, un ņem otru vērsi un upurē dedzināmo upuri ar malku no elka staba, ko tu nocirtīsi. Tad Gideons ņēma desmit vīrus no saviem kalpiem un darīja, kā Tas Kungs uz viņu bija runājis; bet viņš bijās no sava tēva nama un tās pilsētas vīriem dienā to darīt, un to darīja naktī. Kad nu tās pilsētas vīri rītā uzcēlās, redzi, tad Baāla altāris bija salauzīts un elka stabs nocirsts, kas tur klāt, un otrs vērsis uz uztaisīta altāra bija upurēts. Tad tie sacīja cits uz citu: kas to darījis? Un kad tie meklēja un izvaicāja, tad tapa sacīts: Gideons, Joasa dēls, to darījis. Tad tās pilsētas vīri sacīja uz Joasu: izved savu dēlu, jo tam jāmirst, tāpēc ka viņš nolauzis Baāla altāri un elka stabu nocirtis, kas tur bija klāt. Un Joas sacīja uz visiem, kas pie viņa stāvēja: vai jūs tiesāsities par Baālu? Vai jūs viņu izpestīsiet? Kas par viņu tiesāsies, tam vēl šodien būs tapt nokautam. Ja viņš ir dievs, tad lai viņš pats par sevi tiesājās, tāpēc ka viņa altāris nolauzīts. Un tai dienā viņu nosauca JerubBaālu un sacīja: lai Baāls ar viņu tiesājās, ka tas viņa altāri nolauzījis.