Soģu 3:7-30

Un Israēla bērni darīja, kas Tam Kungam nepatika, un aizmirsa To Kungu, savu Dievu, un kalpoja Baāliem un Aštartēm. Tad Tā Kunga bardzība iedegās pret Israēli un Viņš tos pārdeva Kušan-Rišataīma, Mezopotamijas ķēniņa, rokā, un Israēla bērni kalpoja Kušan-Rišataīmam astoņus gadus. Tad Israēla bērni brēca uz To Kungu, un Tas Kungs Israēla bērniem cēla pestītāju, kas tos izpestīja, Otniēli, Kenasa, Kāleba jaunākā brāļa, dēlu. Un Tā Kunga Gars bija uz viņu, un viņš bija par soģi Israēlim un izgāja karā, un Tas Kungs deva viņa rokā Kušan-Rišataīmu, Mezopotamijas ķēniņu, un viņa roka bija stipra pār Kušan-Rišataīmu. Tad zemei bija miers četrdesmit gadus, un Otniēls, Kenasa dēls, nomira. Bet Israēla bērni joprojām darīja, kas Tam Kungam nepatika. Tad Tas Kungs stiprināja Eglonu, Moaba ķēniņu, pret Israēli, tāpēc, ka tie darīja, kas Tam Kungam nepatika. Un viņš sapulcēja pie sevis Amona bērnus un Amaleku, un cēlās un kāva Israēli, un tie ieņēma Palmu pilsētu. Un Israēla bērni kalpoja Eglonam, Moaba ķēniņam, astoņpadsmit gadus. Tad Israēla bērni brēca uz To Kungu, un Tas Kungs tiem cēla par pestītāju Ehūdu, Ģerus dēlu, no Benjamina cilts; tas bija kreilis, un Israēla bērni caur viņu sūtīja dāvanu Eglonam, Moaba ķēniņam. Un Ehūds taisīja sev abās pusēs griezīgu zobenu, olekts garumā, un to apjoza apakš savām drēbēm pie savas labās ciskas. Un viņš Eglonam, Moaba ķēniņam, nonesa dāvanas, un Eglons bija ļoti resns vīrs. Un kad viņš dāvanu bija nodevis, tad viņš ļaudis atlaida, kas dāvanu bija nesuši. Bet viņš griezās atpakaļ no elku stabiem, kas bija Gilgalā un sacīja: man viens noslēpums tev jāsaka, ķēniņ. Un tas sacīja: klusu! Tad visi izgāja ārā, kas ap viņu stāvēja. Un Ehūds pie viņa pienāca; bet viņš sēdēja kādā dzestrā telpā, kas bija viņam vienam. Tad Ehūds sacīja: man ir Dieva vārds uz tevi. Tad viņš cēlās no tā krēsla. Un Ehūds izstiepa savu kreiso roku un ņēma zobenu no savas labās ciskas un to viņam iedūra vēderā, Ka gan asmens, gan spals iegāja, un tauki asmeni apklāja, jo viņš zobenu no viņa vēdera neizvilka, un mēsli iztecēja no viņa. Tad Ehūds izgāja ārā un aizvēra telpas durvis aiz sevis un tās aizslēdza. Kad tas nu bija izgājis, tad viņa kalpi nāca, un redzēja, un lūk, telpas durvis bija aizslēgtas. Un tie sacīja: viņš gan savas kājas apklāj dzestrajā telpā. Kad tie nu gaidīja tik ilgi, ka paši kaunējās, un redzi, viņš telpas durvis neatdarīja, tad viņi ņēma atslēgu un atslēdza, un redzi, viņu kungs gulēja pie zemes nomiris. Un Ehūds izmuka, kamēr tie gaidīja, jo viņš gāja gar tiem elku stabiem un aizmuka uz Seīratu. Un kad viņš tur nonāca, tad viņš pūta tauri uz Efraīma kalniem, un Israēla bērni nogāja ar viņu no kalniem un viņš pats viņu priekšā. Un viņš uz tiem sacīja: “Steidzaties, sekojiet man, jo Tas Kungs devis jūsu rokā jūsu ienaidniekus, moabiešus.” Un tie sekoja viņam un uzņēma Jordānes pārejamo vietu, kas pret Moabu, un nevienu nelaida pāri. Un tie kāva no moabiešiem tanī laikā kādus desmit tūkstoš vīrus, visus brangus un visus stiprus, ka neviens neizspruka. Tad Moabs tai dienā tapa pazemots apakš Israēla bērnu rokas, un zemei bija miers astoņdesmit gadus.