Ebrejiem 11:8-16

Caur ticību Ābrahāms aicināts ir paklausījis un izgājis uz to vietu, ko tam bija mantot, un viņš ir izgājis, nezinādams, kur nonākšot. Caur ticību viņš mājojis apsolītā zemē tā kā svešā, un teltīs dzīvojis ar Īzaku un Jēkabu, kas bija tās pašas apsolīšanas līdzmantinieki. Jo viņš gaidīja to pilsētu, kam stipri pamati un kam cēlējs un uztaisītājs pats Dievs. Caur ticību arī tā pati Sāra spēku dabūjusi, grūta tapt, un dzemdējusi pāri pār laiku savā vecumā, jo viņa To turēja par uzticīgu, kas to bija apsolījis. Tādēļ arī no viena, un no tā paša izdēdējušā, ir dzimuši tik daudz kā debess zvaigznes un kā smiltis jūrmalā, kas neskaitāmas. Šie visi ir miruši ticībā un to, kas bija apsolīts, nav panākuši, bet no tālienes redzējuši, un sveicinājuši, un apliecinājuši, ka viņi ir viesi un svešinieki virs zemes. Jo tie, kas tādas lietas runā, rāda, ka tie tēva zemi meklē. Un ja tie būtu prātā turējuši to, no kuras bija izgājuši, tad tiem būtu bijis laiks, atpakaļ griezties. Bet nu tie ilgojās pēc vienas labākas, proti pēc debesu tāvijas; tāpēc Dievs viņu dēļ nekaunas saukties viņu Dievs, jo Viņš tiem pilsētu ir sataisījis.