Ebrejiem 10:1-14

Jo bauslībai ir nākamo labumu ēna, nevis pats lietu attēls, un ar upuriem, kas ik gadus tie paši, un ko bez mitēšanās upurē, upurētājus nekad nevar darīt pilnīgus. Citādi tie būtu mitējušies upurēt, ja tiem ar upuriem kalpojot vairs nebūtu bijusi nekāda apzināšanās par grēkiem, kad tie vienreiz šķīstīti. Bet nu ik gadus caur tiem (upuriem) notiek grēku pieminēšana. Jo tas nevar būt, ka vēršu vai āžu asinis grēkus atņem. Tāpēc pasaulē nākdams Viņš saka: upurus un dāvanas Tu neesi gribējis, bet miesu Tu Man esi sataisījis. Dedzināmi upuri un grēku upuri Tev nav patikuši. Tad Es sacīju: redzi, Es nāku, (grāmatā par Mani ir rakstīts) Tavu prātu darīt, ak Dievs! Kad Viņš iepriekš bija sacījis: upurus un dāvanas un dedzināmos upurus un grēku upurus Tu neesi gribējis, nedz tie Tev bija pa prātam, (kas pēc bauslības top upurēti); Tad Viņš sacīja: redzi, Es nāku, ak Dievs, Tavu prātu darīt. Viņš tad noceļ pirmo, ka Viņš otru ieceltu. Pēc šī prāta mēs esam svētīti caur Jēzus Kristus miesas upuri vienreiz. Un ikkatrs priesteris gan ikdienas stāv kalpodams un tos pašus upurus daudzkārt upurēdams, kas grēkus mūžam nevar atņemt; Bet Viņš, vienu upuri par grēkiem upurējis, uz mūžību nosēdies pie Dieva labās rokas. Joprojām gaidīdams, tiekams Viņa ienaidnieki top likti par pameslu Viņa kājām. Jo ar vienu upuri Viņš ir mūžīgi pilnīgus darījis tos, kas top svētīti.