1. Mozus 30:25-43

Un notikās, kad Rahēle Jāzepu bija dzemdējusi, tad Jēkabs sacīja uz Lābanu: “Atlaid mani, ka es noeju uz savu vietu savā zemē, Dod man manas sievas un manus bērnus, kuru dēļ tev esmu kalpojis, tad es iešu, jo tu gan zini kalpošanu, ko tev esmu kalpojis.” Un Lābans uz to sacīja: “Kaut es būtu atradis žēlastību tavās acīs! - es esmu nopratis, ka Tas Kungs mani tevis dēļ ir svētījis.” Un viņš sacīja: “Prasi savu algu no manis, tad es to došu.” Un tas uz viņu sacīja: “Tu zini, kā es tev esmu kalpojis, un kā tavi lopi pie manis ir izdevušies. Jo pirms manas atnākšanas tev bija mazums, un tas ir lielā pulkā vairojies, un Tas Kungs tevi svētījis caur maniem soļiem; un nu, kad tad man būs apgādāt savu namu?” Un viņš sacīja: “Ko lai tev dodu?” Tad Jēkabs sacīja: “Tev man nekā nav jādod, ja tu man šo darīsi, tad es atkal ganīšu un sargāšu tavas avis. Es izstaigāšu šodien pa visu tavu ganāmo pulku un atšķiršu no turienes visus raibos un lāsainos un visus melnos starp jēriem un visus lāsainos un raibos starp kazām, - un tās būs man par algu. Tad mana taisnība liecinās par mani nākamās dienās, kad tu nāksi, manu algu raudzīt: viss, kas nav raibs un lāsains starp kazām un melns starp jēriem, to es būšu zadzis.” Tad Lābans sacīja: “Redzi, lai jel notiek pēc tava vārda.” Un viņš atšķīra tanī dienā lāsainos un raibos āžus, un visas lāsainās un raibās kazas, visu, pie kā bija baltums, un visu, kas bija melns starp jēriem, un viņš tos iedeva savu bērnu rokā; Un lika starpu treju dienu gājumā starp sevi un Jēkabu. Un Jēkabs ganīja Lābana citas avis. Tad Jēkabs ņēma rīkstes no zaļām apsēm un mandeļu kokiem un kļavām, un nodrāza tām baltas strīpas, atklādams to baltumu pie rīkstēm. Un kociņus, ko bija nomizojis, viņš ielika ūdens silēs un dzeramos traukos avīm priekšā, ka tās nākdamas dzert apietos. Un avis apgājās pār tām rīkstēm, un vedās strīpainas, lāsainas un raibas. Un Jēkabs šķīra jērus, un lika tām mātēm skatīties uz strīpainām un melnām starp Lābana avīm, un lika savus ganāmos pulkus atsevišķi, un nelika tos pie Lābana avīm. Un notikās vienmēr, kad agrās avis apgājās, tad Jēkabs to avju priekšā kociņus ielika ūdens silēs, ka tās pār tiem kokiem apietos. Bet kad vēlās avis apgājās, tad Jēkabs kociņus nelika iekšā, tad vājie kļuva Lābanam un spēcīgie Jēkabam. Un šis vīrs auga ļoti varens, un tam bija daudz avju, kalpoņu un kalpu, kamieļu un ēzeļu.